Klupdams pār tukšajām alus un burbona pudelēm, tenterēju uz tualeti. Jau kuro dienu pārtikdams no alkahola un saldējuma tu sāc neredzēt lietas. Piemēram tukšo konservu kārbu kurai tu uzkāpi, nokaltušo puķi vai neatbildētos zvanus telefonā.
Rokām smagi trīcot, puse no "živiķeļnaja vlaga", ko radījuši vecais Džeks vai Džims veikli apstrādājot kukurūzu, aizlīst garām glāzei. Piemiedz acis un tes.
Ietes vēl, vot tā, labi. Fu bļe, atsita.
Tad ir jāpavemj, varbūt nedaudz, jo organismā ir tikai kuņģa sula un alkahols.
Jāpaguļ, jāpamēģina gulēt.
Rīta agrumā, sēžot vannas dibenā un ļaujoties dedzinoši aukstai dušai tu centies sakopties vismaz tiktāl, lai aizietu uz darbu. Truli smaidītu, atražotu sevi un tēlotu ieinteresēto. Pretīgi. Lai piš viņus visus zirgs.
Ieskaties acīs mātei, kura ir apglabājusi savu bērnu!