Izrakstīju pāris rēķinus igīšiem. Jūtos varen lepns uz sevi un teju vai pārstrādājies :)
Nja, referējoties uz iepriekšējo ierakstu, varu piebilst tik vien kā to, ka pamat darba produktivitāte tā visa sakarā arī ir zem katras kritikas.
Nu vot, lēnām čubinu rēķinus. Diskasting!
Tagad ķeršos pie trešo pušu iegrāmatošanas. Fū, pē, kaka. Arī varen riebīga nodarbe, kura vēl par nelaimi neprasa pārākos smadzeņu resursus, kā rezultātā buhaltērojoties varēšu turpināt svilināt sevi no iekšpuses.
Mja, tā, kas vēl? Ā, pareizi, satori.lv .
skuka te na dņah ieziņoja, ka tā esot baigā ateja, un pēc tam abas as
shelly apsprieda šo tēmu komentāros. Tātad, jau jau literātiņi sāk dirsties savā starpā, tad tā ir ļoti pateicīga augsne manam priekam un neviltotai jautrībai. Uzklimperēju adresīti, un uzmeklēju par krānu nodēvētā Nila Saksa "virtuālo dienasgrāmatu".
Vo bļe, projekts, PROJEKTS ar lielu burtu "N-fikcija", kur var rakstīt dienasgrāmatu. Opā, ja tas ir P-R-O-J-E-K-T-S, tad kas ir tas kas notiek šeit cibā? Kur ir vairāki tūkstoši pļūtīzeru, nevis tikai divi nožēlojami skribinātāji. (Tur ķipa sākumā bija pieci, bet trīs noleca). Tad jau te ir, es nezinu kas, KOLOSĀLS PROJEKTS. Vo tā vot.
Tātad atgriežoties pie minētā skribenta dienasgrāmatiņas. Ja reiz bijis glābējs arābu emirātos, varēja takš tur arī palikt. Vismaz cilvēcei kāda jēga no tāda būtu bijusi. Jo lielāko daļu viņa pļūtījumi ir gaušanās par KKF. Pizģuks. Būtu labāk kādu arodu darījis, nevis bļaurējis ka KKF redz esot korumpēti birokrāti. Nu bet pareizi, ne tikai citiem, domāju arī viņam, ņehuja neviens nedos. Nahuj uzturēt zemas kvalitātes plukatas.
Un vēl kas. Man ļoti, ļoti nepatika viņa komentārs par jaunajām meičām latviešu literatūrā. Bļe, paziņot ka Melngalvi un Bērziņu pirms iziešanas sabiedrībā būtu pilnīgi jāievīsta (lai gan tādu bērziņu ne zinu, ne vēlos zināt), ir ļoti neglīti un nepieklājīgi. Jo aplūkojot DAIĻĀ autora harju bildītēs gribas iepurgties un nodomāt - vo roža, bļe. Spogulī apskaties, tīrradni.