Atceros kaut kad redzēju raidījumu, kur tika attēloti suņu "staidzināšanas" noteikumi publiskās vietās. Un noteikumi paredzēja sekojošo -ja Tavs kvankšķītis ir izspiedis no sevis ekskrementiņu parkā, vai vēl ļaunāk - parkā uz ietves, tad ir jāuzvelk speciāli zooveikalā iegādāts cimdiņš (cimdiņi principā vilkt nav obligāti, tas na ļubiķeļa tā teikt), kakiņa ar to jāpaceļ un jāizmet atkritumu urnā!
Sunīc jau nabags nav vainīgs, ka dižie pet loveri nevar atļauties fazendu kur dzīvniekam normāli dzīvot un smacē nabagu savos piepirstajos dzīvoklīšos aiz plastmasas logiem, nosūnot nabagu ikreiz kad tas ir piedirsis jaunās terranova čībiņas. Nuvot, smacē nabagu dzīvokļos, diršānu neuzpasē un pēc tam visiem nabaga sunīšiem savā virzienā ir jādzird aizvainojoši teksti par piedirstiem parkiem un ka viņus vispār jau sen vajadzēja nozūmēt.

Sēžu kantorī. Vot sēžu un domāju - kurš bļin apdirsies? Kas te smird nah? Protams sevi es iedomājos kā pēdējo, jo pastāv viedoklis ka šos procesus vēl spēju kontrolēt. Un tad kritiski aplūkojot pazoli (man ir jaunas , smukas nike botas, ar mistiski dziļu protektoru bļe), konstatēju ka jā, ir.

Ofisa kāpņutelpā uz paklāja bija kauns berzēt zoli, pie ieejas daudz cilvēku - arī kauns. Aizklīdu ap stūri, atradu peļķi, izpeldināju kāju un gar ietves malu. Iet garām kaut kādi meituki un sisina.

Bļe, nāvi suņuvodiem kuri neievēro dirsināšanas noteikumus!