Par rjakūna pokemonisko pusi
He hēē vecie velni, intelektuāļi, pokemoni, tulkotāji, datoriķi un pustrakie reklāmisti kas šeit apgrozās. Kā sviežas, ko?

Atceraties, vāvuļoju, ka vajadzētu nokļūt in da school disko? Jap, atkal sagribējās. Pa eSWēHā noskanēja Aerosmith Craying vai kā viņu tur sauca un atmiņā atausa jautrais pamat/vidusskolas laiks, kad manu nodriskāto džinsu jakas vestīti rotāja augšminētās grupas uzraksts pa visu muguru un ausi bija caurdūrusi saspraužamā adata.
Tas bija lētu narkotiku, nobastotu mācību stundu un naivas iemīlēšanās laiks. Jē bļe.
Sūkties mēs parasti gājām uz divpadsmitstāveni, un tad apgramstot mazos pupus tas tika darīts kāpnēs, starp desmito un vienpadsmito stāvu.
"Mūsu dziesma" bija Bon Jovi-Always un pēc šķiršanās viņas vārdu ar žileti iegriezu sev rokā, ko par nelaimi varu ļoti skaidri salasīt vēl šobaltdien.

Mani bērnības sveicieni

http://klab.lv/users/iewhenija/58489.html

un visiem pārējiem mazuļiem!