par puikām
Sveiki vēlreiz, drauģeļi mani mazie.

Pavazājos ka es pa drauģeļiem el vē , sadaļā “galerijas” kur uz ekscibionismu tendētie jaunieši saliek bildītes a ļa kā mēs dropējām vai mans jaunais auto. Smuki nu, var palūrēt citu cilvēku smaidīgi aizdzertajos rumpīšos un apcerēt to vai viņš ir īblis vai normāls čuvaks.
Nu lūk, tā lūrot aizdomājos , par puikām. Ir divas puiku grupas kuras man izteikti riebjas. Pats es nepiederu ne pie vienas, jo priekš sevis esmu pats gudrākais, skaistākais, pareizākais un protams pats labākais.

Par pirmajiem.
Kaut kā laimīgi ir iegadījies, ka apartaments, kuru mani vecāki iegādājās vēl pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, tagad skaitās visnotaļ prestižs savas atrašanās vietas dēļ. Man ir tas gods tur tagad laicīgi mitināties. Nu lūk. Rajons. Katram ir savas izjūtas un attiecības ar SAVU rajonu. Ar prieku vēroju, kā gadu gaitā no mūsu rajona pazūd netīreļi, pļēguri un visādi citādi deklasēti ļautiņi. Pagalmā izdemulēto žigulīšu vrakus nomaina lexusi un mersedesi un savus jorkšīras terjeriņus pastaigāties ved šikas kundzītes balzaka iecienītākajā vecumā.
Nu lūk, vakar vakarā izbeidzās cigaretes un alus, kas bija pietiekošs iemesls lai dotos uz veikalu pēc pārtikas. Veikals saucās Elvi. Patiesībā baisa vieta. Pērku tikai fasēto pārtiku, jo pārdevējas nagu melnumi nerosina pirkt sveramos salātus vai sildāmo kotleti.
Nu lūk, pārmetis pār elkoni ķocīti steberēju starp plauktiem izcīnīdams iekšējo cīņu starp ramader un ementaler sieru.
Un tad es ieraudzīju VIŅUS. Apstājos, izlikos ka cītīgi pētu E burtu daudzumu jogurtā un ar vienu aci lūkojos uz VIŅIEM. Principā lielo burtu lietojums šo personu aprakstā ir nevietā, ja nu vienīgi lai spilgtāk aprakstītu emocijas ko manī radīja divi bāleliņi un viņu viena džuse.
Sūds par beibi – tāda – nekāda. Pelēkā pele pērnajā mētelītī ar cigarešu izdegumiem pie piedurknēm. Vot keksi, tā bija jauda.
Pirmais. Tirgus balinātie Diesel, falšā Pumas keda un jaka izraibināta ar uzraxtiem no Extreme active sērijas. Bet mūlis. Wow.. Holivudas gang casting nobāl. Pār pelēki pumpaino, rugājiem klāto zodu nopil sula, kura izšļakstījās starp lūpām, nokožot marinēto gurķīti kurš tika nelegāli izķeksēts ar pirkstiem tur pat no muciņas. Ekhhh , labs bļe. Feisā new year afterpārtija zīmogs. Viegla šūpošanās. Galva tāda maziņa, īsiem mateļiem. A za to rokas, rokas kā lāpstas bļe.
Otrs. Arī izskatās ka ar rokām akmeņus skalda. Arī mekurā. Tikai Diesel bikšu vietā līdz spīdumam novalkātas uzvalka bikses kuras nevilšus ir sastūmušās šņorzābakos. Jaka – dubļonka. Nav ne mazākās nojausmas kā šitie saulesbrāļi iemaldījušies “manā rajonā”. Nu vo, pa visiem paņem divus lielos plastmasniekus, paku saldētos kartupeļus frī un majonēzi.
Ož pa gabalu. Nezinu no kādas dirsas šitādi būtu izvilkušies, bet vērojot tautudēlus apcerēju ko ar viņiem varētu iesākt. Fizisks spēks, bet brutāls, tas žēl. Ko ar tādu iesākt? Viņš pēc savas būtības ir stulbs un tur nu neko nevar mainīt, ne ar labu ne ar ļaunu. Nu tad ko? Tādu vajadzētu turēt barakā, labi barot, reizi nedēļā izsniegt odekolonu “Gvazģika”, lai gāž mežu, rok grāvjus vai kapus, pēcāk kad spēki sāk izsīkt vienkārši utilizēt.
Karoče, man riebjas aprobežoti pāķi.
Otrie. Sekojot šikajām kundzītēm ar terjeriņiem uzrodās arī viņu dēlēni. Švītiņi. Manikīrs pedikīrs, žaketīte solārijs, higēniskā lūpukrāsa un kurpes “aladīnenes”. Nu tās spicās. Riebīgie , bļē, fūūū. Tāds saldais ka riebj pilnīgi. Ir gadījies ar tādiem runāt. Nu bļe, pediņš kas pediņs. Ai un mēs bijām mēbeļu dizaina salonā, ai nu mēs bijām milānā, ai redz kādas man gučī saulesbrilees. Ai bļe, es redzu kāds tu kretīns esi. Ko ar tādiem iesākt? Nu ko? Tādu vajadzētu turēt barakā, labi barot, reizi nedēļā izsniegt odekolonu “Gvazģika”, lai gāž mežu, rok grāvjus vai kapus. Sabojātu nagus, iedegums noietu un augšminētie no pirmās grupas viņus regulāri iegūtu īpaši netiklā veidā. Nu smuki nu : ). Beigās, ko beigās? Utilizēt nah!

Jauku jums vakaru, surikāti mani mazie!