par laukiem 200 km aiz polārā loka un tepat
Sveiki smukie, nu kā iet maniem mīļajiem no nekvalitatīvas pārtikas un hroniska naudas trūkuma ciešošajiem tēvzemes proletāriešiem? Labi? Tad jau labi. Ceru ka ziemassvētku vecītis Jums visgudras grāmatiņas un bloknōtus kur dzejoļus rakstīt zem eglītes salicis, savukārt žagarus atstājis aizdurvē.

Tikām es biju tur, kur pat Santaklauss nosalst. (biUdzaZZZ būs vēlāk). Nebij jau akurāt tā, ka brīvdabā pačurājot šķindētu, bet vēss bija. Aliņš pieci eiro un dodam virsū. Sniega kvalitātes kā jau solītas – pārākās, blāva, pelēka gaisma no 10- 13, viss pārējais tumsā. Izrādās, ka 200 km aiz polārā loka ir krogi, kursē autobuss, skan radio un rāda tē vē. Nevienu no civilizācijas atpalikušu sāmu cilti neredzēju un nežēlīgais kapitālisms bija izgaismojis ar futbola stadionu cienīgiem prožektoriem polāro nakti.

Par laukiem, cilvēkiem un dzīvesstilu. Requesting to svalka.
Vajag 20 ha. Nevis kā parasti – ozolu silu pie ezera. Nebūt ne. Manis pēc tā var būt desmitgadīga atmata ar kolhoza varenības mēmajiem lieciniekiem uz tās. Reaserch ziņo – nav! Ka nav? Tā nemēdz būt! If there is a wish, there is a possibility.

Es jau kaut kad agrāk rakstīju par padumjiem plenčiem kuri skaitās miljonu mantinieki un šās apziņas vadīti pirmoreiz savas nožēlojamās eksistences laikā sajūtās vareni. Nu lūk. Atrodas divdesmit heķi, kuri pieder apgarotiem Kanta lasītājiem no svalka emuāra.

Ainava ir bēdīga. Krancis rīstās aizelsdamies un lecot iesiets ķēdē liekas ka tūlīt pakārsies. Māja atgādina melnu trapeci. Vīrelis verās Tevī ar duļķainām acīm un domīgi žļembājot papirosu paziņo – nevienu Tu te ap stūri neapvedīsi. Divi tūkstoši latu par hektāru un tad runāsim.

Stulbs vai? Tādas latvāņu pļavas nemaksā vairāk par septiņsimts, apstrādāt viņš nespēj pat savu piemājas dārziņu, kur nu vēl divdesmit hektārus. Māja sabrukusi un pie katra pakša mētājās caurs spainis, kam apkārt gozējas izdzertās pudeles.

Nē, un nē. Viņš zinot SAVAS ZEMES vērtību, viņš te nekādiem rīgas švītiņiem neko nedošot un vispār , tūlīt suni uzrīdīšot.

Da bļe lai sapūst nahuj, ja ir debils, tad tāds paliks. Visticamāk viņu dzērumā nositīs dēls, mazdēls visu pārdos par vienu subaru, kuru arī dzērumā aptīs ap dzimtas ozolu. Ar to arī viss beigsies.

Debiliķi bļe