Par plašsaziņas līdzekļu graujošo ietekmi
Studiju gados apmeklēju profesora Miķeļa Ašmaņa lekciju kursu – politiskā informācija, kurā Ašmanis mani padarīja par sazvērestības teorijas piekritēju. Informācijas plūsma – pastiprināta, dozēta, koriģēta, cenzēta, jebkāda, lai padarītu recepientu (mesedža saņēmēju) lojālu kādiem konkrētiem spēkiem, idejai vai hujviņzin kam. Tik daudz par politiku, bet pēdējā laikā man liekas, ka sab-bai potē netikai politiskas idejas, bet gan dzīvesveidu un pasaules uztveri. Galvenie huņas nesēji:
1. Žurnāls Cosmopolitan
2. žurnāls S
3. Sīrups
Mazām metenēm, ar nenobriedušiem prātiem tiek potēts: ģērbies stilīgi, savādāk tev ir risks palikt par pelēko peli. Atsūkā savam draugam restorāna tualetē, savādāk tev ir risks iegūt saldētas zivs statusu.
Avrila Laviņja ir kruta toties The Exploited sūkā. Modē ir tas un tas, pārējais viss ir crap.
1. Allija Makbīla
2. Sekss un lielpilsēta.
Tev ir jābūt neatkarīgai, labi pelnošai, mēreni emancipētai sievietei. Vīrietis ir tikai blakusparādība, kura rīcību var analizēt tā pat kā sava kāmja vai kaķa rīcību. Izēdis bļodiņu un guļ- značit labi, ņaud un skrāpējas-kaut ko grib. Labi, ka tiem filmu režisoreļiem pietika prāta scenārijā neiekļaut ilgu un laimīgu mīlestību, kas tomēr sižeta varones nostāda to īstajā gaismā – pārāk patmīlīgas kuces, kuras tik reti dabū, ka nespēj nepar ko citu, kā tikai par sexu domāt. Bet cik esmu novērojis, metenēm patīk , viņas grib līdzināties savā dzīvesveidā Lingai, Šarlotei vai Renē. Vismaz to Samantu atspoguļojuši patiesā gaismā – slut.

Un kas notiks, kad visas sajutīsies emancipētas, stilīgas duras, kuras valda pār savu dzīvi un vīrietis ir tikai blakusefekts, greznumlieta, kā ūdeļādas kažoks?