par atalgojumu
Palika skumji. Vakar pa swh rock bija krievu roka vakars "s petrovičom u samovara", tika spēlēti visādi smuki akustiskie un live ieraksti, savukārt es to pavadījumā ar 4000-6000 rpm gāzu pa rīgas apvadceļiem.

Sazvanījos ar vecu paziņu:
-čau, kā iet?
-labi
-ko dari?
-neko
-es piebraukšu

Kā izrādās meituks, kura valkāja krekliņu ar "kuģīšiem" un uzrakstu majami bīč, tagad ir vienas palielas kompānijas servisa direktore un personāla daļas vadītāja. Jauki.

Patērzējām. Palika skumji. Meituks diezgan kvalitatīvi šķendējās par izkropļoto darba tirgu, stāstīdama, ka visādi puskoklēcēji ar saželejotiem matiem un solārijā nodedzinātu ģīmi prasa piecsimt latus plus automašīnu, apmaksātu atvaļinājumu un labāko laptopu, tajā pašā laikā nespējot atrisināt elementāru uzdevumu.
Par algām un motivācijas sistēmām viņa man apskaidroja diezgan plaši un uzzinādama kur strādāju noteica: "nebrīnos ka esi tādā mašīnā iedzīvojies". Nosarku līdz ausu galiem, jo ja pieņem, ka reklāmā strādājošie pēc definīcijas var atļauties normālus vāģus, konstatēju, ka vadība mani pamatīgi met pār pimpi...

Nekas, rīt kad būs beidzies ppt slaidu atrādīšanas maratons padumjiem un ambicioziem mārketinga direktoreļiem, rakstīšu čīfiem garu un motivētu petīciju, ka no nākamā mēneša jenotiņš maksā vai nu krietni dārgāk vai viņiem ir vakance.

palika skumji