Par mazajiem prieciņiem
Neskatoties uz to, ka mana dzīve joprojām līdzinās nobrūnējušai un aizpuvušai kļavas lapai, kura aizķērusies renstelē, gadās arī pa kādam mazam prieciņam.
Viss kā parasti sākās ar vārdu “bļe!”, kuru izdvesu pēc atziņas, ka mans 2in1 šampūns un dušasželeja ir sevi izsmēlusi.
Pasavēros apkārt, kas tad mums te vēl tai vannasistabā ir rodams, lai noberzu piepes no strutainā rumpja. Bija šampūns, kaut kāds sieviešu , ārzemju, baltā pudelītē. Tā paša ražotāja kondicionieris. Prikiņ, kondicionieris bļe. Izmazgāju matus ar šampūnu un iesmērēju kondicionieri. Izslaucīju ačteles un pasavēros apkārt, kas mums te vēl ir? Šover gel, peach & honey. Okej, berzējam padusēs un uz rumpja. Forši vispār, tāds smaržīgs... Kamēr berzējos turpināju aplūkot pudelīšu krājumus. Opā, Avon, femine wash. Intriģējoši. Otrā pusē uz baltās, uzlīmētās lapiņas rakstīts – intīmās zonas higiēnas līdzeklis. Peach and honey tiek noskalots no knābīša nost un darbā laists “intīmās zonas higiēnas līdzeklis”. Smaržo labi, arī tas peach brīnums labi smaržoja, un šampūns arī. Vispār patīkami. Noskalojos, par nelaimi neuzgāju televīzijā izreklamēto veet skuvekli, noteikti būtu izprovējis uz saviem bārdas rugājiem. Forši vispār meitukiem, jutos tāds tīrs un pūkains. Kāpēc puikiem neražo tik foršus mazgāšanās līdzekļus?