Par jevrosojuzu
Jē, latvieši paceļas no tramvajiem uz žiguļiem!
Pēc tautas nobalsojuma Latvijas republika izteica vēlmi un tika pievienota Eiropas Savienībai. Ģeržava bļe.
Žizņ iģot v goru. Investīcijas un jevropas lave* plūst kā pa reni. Rapsis aug griezdamies, vispasaules finansu korporācijas vērš savus alkatīgos skatus austrumbloka valstu virzienā un pedofīli dāņi izpērk zemes Latgalē. Viss notiek. Pārdodot savus pleķīšus latvijas pļēguri ir manīti kādu laiku vizinamies takšos un ēdot šašliku. Karoče, viss bumbās.

Neieslīgšu konspirācijas teorijās par centrāleiropas valstu finansu grupējumu ilgtermiņa biznesa plānu – Eiropas Savienība, kur izmantojot ekstrēmu birokrātiju iegūt dominanci visās biznesa jomās reģionā.

Case study
Pašvaldība izsludina konkursu uz kādu nebūt konstrukciju izgatavošanu un uzstādīšanu. Piedalās divi lokālie pļušņiki un viens kāda nebūt vācijas konglomerāta pārstāvis.
Lokālie ražo konstrukciju te pat uz vietas, vāciets aizsūta faksu uz fāterlandi, kur no lielās ražotnes viņam jau gatavu konstrukcijas komplektu atvedīs ar fūri.
Pretīgais fricis konkursu padirš, uzvar viens no lokālajiem. Viss bumbās, slēdzam līgumu, bet trīs stundas pēc konkursa rezultātu izziņošanas pašvaldības nodriskātais fakss atvemj ziņojumu, kur fricis draud pārsūdzēt konkursa rezultātus velns viņu zin kādā tur instancē, jo redziet uzvarētāju konstrukcijai trūkst tik vien kā ES sertifikācija KV385FZ4. Bet viņam redz esot.
Viss, pašvaldības frīki norauj biksēs biezumus un sāk raustīt valodu. Visi, pat uzvarētāji pļušņiki, drudžaini sāk šķirstīt konkursa nolikumu meklējot kur tad bija prasība pēc sertifikācijas. Nav! Nav? Jums ir nekompetenti pašvaldības darbinieki, galvas ripos! Naftalīna bābas ķer pēc validola un pļušņiks domā, ko tagad iesākt ar jau pasūtītajiem materiāliem.

Tas, ka konkrētajam mērķim paredzētajām konstrukcijām obligāti sertifikāts ir nepieciešams tikai Francijā un Vācijā nav arguments...

Par s e r t i f i k ā c i j u, bļe.

Ja komplektējošās daļas ir pirktas no “sertificētiem” ražotājiem, tas vēl nenozīmē, ka konstrukcija ir “sertificēta”. Ja grib dabūt sertifikāciju konstrukcijai, tad viss ir jākrauj fūrē, jāved uz fāterlandi, jāatrāda pretīgajiem resnvēderiem, lai tie uzsliktu savu riebīgo zīmogu. Izmaksas? Ūūū kosmoss... t.b. zāģis cenu tenderī.
Fricim ir ražotne uz vietas un noteikti viņa šefi ar sertificētājiem otrdienās spēlē skvošu un piektdienās drātē tīneidžeres viļņā vai rīgā.

Risinājumi
#Transformācija no direktora uz izpilddirektoru un tavas kompānijas nosaukums kļūs “Deutche technike gmbh”
#Turpināt cīņu ar vējdzirnavām un zaudējot apjomus strādāt tikai uz privāto pasūtītāju.
# Pārdot visu un asta manjana.
# 1kārt, bļe, pretīgo kompānijas pārstāvīti, kurš ar savas sertificētās produkcijas katalodziņiem tipina pa gaiteņiem norakt Lāčupītes dūksnainajos krastos. Uz viņa mirstīgajām atliekām konstatēs gludekļa un lodlampas pēdas.
2kārt. Atspert vaļā riebīgā birokrāta-sertificētāja durtiņas, labajā acī ietriekt cirkuli un turot viņa ģimenes fotogrāfiju pie kreisās acs apvaicāties : “dū jū rīalī sink, zat jour sertifikeišen iz nīded in Latvia? Vī do our biness difrent vei!”


*Lave – Liberal values, aka bablo, aka babki, aka kāposts. Nu nauda karoč.