Es tevi arī mīlu :)
Bet tagad nopietni: es saprotu sāpi par vispārējām tendencēm un kaut vai par to, ka visa šī joka dēļ ceļas pārtikas cenas, un visu pārējo, jo es iepērkos katru dienu un ēdu vēl biežāk, un man tas arī krīt uz nerviem. Bet lieta tāda, ka būtībā auto - tāpat kā akts un žurnāls - nav primārās nepieciešamības prece pilsētniekam ikdienā. Tikai 50. gados Amerikā pilsoņi izdomāja, ka auto ir šiki, bet autobuss - prasti, tāpēc lai ar tiem braukā nēģeri, mēs, baltie, brauksim visi ar privātajiem vāģiem. Reāli cita pamatojuma tam nav, un es uz šo tendenci skatos piesardzīgi. Auto ir labs, lai aizbrauktu nedēļas nogalē uz laukiem, bet reāli ikdienā pilsētā braucienam uz savu biroju tas ir nepamatots murgs vai labākajā gadījumā - pārprasts komformisms. Ta šķiet man, sab.transp. lietotājam pēc pārliecības.
Turklāt man liekas, ka tavas ironijas bultas aiziet zināmā mērā pa tukšo, jo, rupji runājot, ja būvniecības žurnālis aizies pa burbuli, un to vairs nepirks benzīna tirgotāji (un tieši tiem jau tas primāri paredzēts, ne jau ikdienas pilsoņiem, kas tās mantas, par kurām es parasti rakstu, bieži vien var apskatīt tikai slapjos sapņos), tad rupji runājot, vienmēr var aiziet uz reklāmas aģentūru :)