Par novadpētniecību
Aizvakar braucu Kalteni lūkoties. Ir tāds miestiņš starp Mērsragu un Roju. Tagad es zinu kur Kaltenē ir vecā akmensdrupinātava, baznīca, pamatskola un vecais jūrnieku klubs. Starp citu – lielākais zvejnieku “miests” līča piekrastē, tā vismaz lepni paziņoja viens no pigmejiem.

Ko es darīju Kaltenē – kārtējo reizi draņķības. www.ss.lv super trupermegaportālā ieraudzīju sludinājumu, kuru bija ievietojis jevgenijs38@one.lv , ka tirgo šķību zvejnieku būdeli ar kādu zemes stērķīti, bet pašā jūras malā. Protams, ka Genu ir jāuzmet defaltā, bez šādiem manevriem mana eksistence zaudētu jēgu, attiecīgi griezu aizdedzi, spiedu pedālīti un pa veco talsinieci vilku Kaltenes virzienā.

Bruņojumā – būdas bilde, pacietība un pilna bāka benzīna. Pļāpāju ar pigmejiem ceļmalās, autobusa pieturās, viņu pagalmos, līdz beidzot pie vecā moliņa satiktais vīrelis, žļembājot papirosu, piecas minūtes ņurcījis bildi un ar duļķinajām acīm lūkojies jūrā izmeta:”ai jopt bi tā tač bi vecā Visvalž mājel, bi, jā, toč, pareiz, pareiz, bijin, nu vot puis bi, brauc tagad tur...” Tā nu es atradu to šķūnīti, kurā manuprāt vairs nav nevienas paralēlas, vai perpendikulāras vietas, bet ir no guļbaļķiem un pie tam ar šindeļu jumtu. Manu snaikstīšanos ap mājeli pārtrauca mollīga kaimiņiene, kuras aizdomas par huligāniem un niknumu atbruņoju ar pāris laipniem teikumiem un nākamajā pusstundā man visa šīs mājiņas vēsture un saimnieku likteņi bija sīki un smaliki saglabāti manā cietajā diskā.
Nedaudz korumpēti ierēdņi ar kuriem šad tad esmu kopā šņabi strēbis palīdzēja iegūt ciparu kombināciju ko sauc par tagadējā saimnieka mobilā tālruņa nummuru, kas arī tika pēc ilgstošas gaidīšanas savienots un vārga onkuļa balss teica:” jāaa, klausos...”

Lieki teikt ka Jevgēņijs izrādījās mantkārīgs assinsūcējs, kā arī nabaga saimnieks par tādu nemaz nebija dzirdējis, bet savu veco īpašumu labam latvju puisim ir uz mieru pārdot.

Bišķi sūdīgi jau jūtos, bet es tiešām neesmu vainīgs pie tā, ka onkulis nekad nav mēģinājis interesēties cik diez maksā zeme pie jūras, un uz manu jautājumu izšauj savu ciparu kuru man galīgi negribas apstrīdēt. Vecais tik maļ savu maļamo – kā ta tu puik domā tajā mājelē dzīvot, tur jau ij jumts tek i vēš pa pažobelēm švilpo...

Pirmdien tiekamies, tad jau manīs kā attīstīsies notikumi.

http://www.metro.lv/download/kaltene.jpg