Par “poļiķiku”. Part two.
Labi, ne tik daudz par poļiķiku, cik par aģitācijas instrumentiem. Tiem, kas kaut nedaudz ir iepazinušies ar likumu “par priekšvēlēšanu aģitāciju” vai kā viņu tur precīzi sauca, būs skaidri zināms tas, ka visām partijām ir noteiktas kvotas, kādos apmēros var izvērst savu aģitāciju, visam jābūt caurspīdīgam u.c. tufta, nu tjipa , lai SOV un SOS visiem būtu vienāds utt. Nu labi, izmantojot prātīgu cilvēku pakalpojumus ,un lietojot monitorejamos mediju kanālus, SOV var palielināt nepalielinot SOS. Nu tjip, tas jautājums pie manis un līdzīgajiem, bet mēs maksājam pārāk dārgi, lai kāds gribētu šķirties no līdzekļiem, pretīm saņemot apjomīgu ppt. failu ar tuftu, kur tiek apstāstīts, ko, kā, kapēc, un ka vidējais patērētājs vispār ir idiņš : )
OK, ne jau par mozgojebalovkas tūļiem gribēju pavārsmot. Drīzāk jau par relatīvi primitīvu, bet tajā pašā laikā diezgan efektīvu manevru, kuru izspēlēja mūsu draugi no “Latvijas Kalves”.
So, kā izrādās cilvēkiem, dzīvojot Jūrmalā ilgāk par pieciem gadiem, rodas garīga saikne ar pilsētu, kura materializējas nevaldāmā vēlmē darīt labu pilsētai un tās iedzīvotājiem. Pirms četriem gadiem bija “Rīgas pašpuikas” tēls, tagad gādīgs ģimenes tēvs un norūpējies jūrmalnieks. Cepuri nost viņa piarščikiem, kuri točna sab-bu uzskata par pēdīgajiem lohiem : ). Labi, Kalnozols jau nav tas draņķīgākais variants, kurš tā pat kā Eižens Cepurnieks sevī ir atklājis jūrmalnieku.
Tagad par aģitācijas instrumentiem. Kā jau teicu, neviens nevar močīt savu aģitāciju cik vien maks var pavilk, jātur sevi grožos un ir risks nepaspēt tautai pastāstīt par visiem labajiem nodomiem un iecerēm. Tad talkā nāk “speciālistiņi”, kuri saka, a nahuj komunicēt partiju? Nahuj komunicēt personāliju, ja var salinkot personāliju ar tās uzņēmumu, it īpaši izmantojot uzņēmuma nosaukuma līdzības un radniecību ar konkrēto personāliju, un vēl piedevām kapāt to par komercreklāmas cenu izvairoties no piemērojamajiem cenu koeficientiem politiskajai reklāmai. Ja kāds nav īpaši apdāvināts un joprojām nesaprot par ko es muldu , tad lasi uzmanīgi. Vakar gandrīz ar savu desmaizi aizrijos, ieraugot reklāmu, kur celtniecības uzņēmums “Kalnozols” piedāvā izglītību, darbu saliedētā komandā, dažādās pasaules malās , tas viss rezumējās stabilā ģimenē un tās vērtībās. Attiecīgie kadri ar “kārtīgu letiņu”, monumentālām būvēm un ģimeni ar diviem bērniem. Perfekti, tikai žēl ka primitīvi.
Balso par “Latvijas Kalvi” un Kalnozolu par Jūrmalas mēru. Viņam rūp, un viņš tā pat kā viņa korišs Rīgā neļaus zagt!
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: