Ai, nezinu, man kaut kā par MM bija bišku skumīgi, bet gan pavisam citu iemeslu dēļ - man tā bija lieka iespēja saldsērīgi apcerēt aizgājušās vīna un rožu dienas sirmajos aizlaikos, kad es krāsoju spīdīgus plakstiņus un fanoju par "Pērkonu"...
Jā, un, ja Aivars Kalniņš man būtu, kā tagad pieņemts teikt, "laikmeta ikona" kādam noteiktam dzīves periodam, gan jau es paskumtu arī viņa aiziešanas gadījumā. Ne jau par kāda nāvi. Par kādām savām atmiņām.