Par "Gultā ar kaķi"
Vakar nolēmu kūrortpilsētu apciemot, bratvu apraudzīt, aliņu iestrēbt un gūt garīgu līdzsvaru Raiņa priedēs. Vakars beidzās mierīgi, bez ekscesiem un pat pats pie stūres aizbraucu mājās. Jūrmalas latifundijā saimnieko Onslovs, tas labi, jo provivantu vecais parasti sapērk tā, it kā karam gatavotos un man ir iespēja aizbraukt na haļavu pierīties. Nu lūk, pārbraucis mājās, konstatēju, ka Onslovs ir devies ceļos vai neceļos, tas viņa ziņā, babulis ir nolīdis dziļi kaktā un ieslēdzies savā istabā, vienīgais ar ko var papļāpāt ir vecais alkāns Ufo, vai mūsmāju jaunākais iemītnieks Pičuks. Ja kāds neuztvēra, tad Pičuks nav ne kāmis, ne kanārijputniņš, vai kurinātājs, bet gan piecus mēnešus vecs, viltīgs kaķelis.
Tālredzīgi biju apgādājies ar aliņu, "Butterfly effect" un lai laime būtu pilnīga kopā ar Pičuku devos inspicēt Onslova pārtikas krājumus.
Tā, nu kas mums te iraid? O, šķiņkis ir, pat divi, nu labi, otrs nebija šķiņkis bet kaut kāda ruletīte, zivtiņas ir, tāda smuki kūpināta skumbrija, trīs sieri, tad vēl kaut kādi konservi, kuru nosaukumus nemēģināju izburtot. Opā, lepns nosaukums "Vici. Omāru astes". Nu ja tā ir omāra aste , tad es esmu nigers, tādas vēža mazuļu astītes, bet nekas, aizies. Lāāb, kas mums te vēl ir. Pret viskasu Pičuks bija noraidošs un izteica vēlmi paprovēt "omāra astīti". Par ko ne, izmantojot jenotonkuļa labo sirdi un vājību pret kaķiem Pičuks šķinīja iekšā "omāru astes" sēžot uz galda, pa taisno no bundžas. Paldies Onslov. Tā, zivtiņa, gabaliņš man, gabaliņš kaķam. Tā tas turpinājās kādu pusstundu, kamēr atstājot aiz sevis pilnīgu Hirosimu virtuvē mēs ar Pičuku pārvācāmies pie teļuka , lai lūrētu "Tauriņu efektu". Kamēr mēģināju sastādīt mistiskos opšenu pirātiskajam diskam, mazais draņķis vienu ruletes šķēlīti no mana maizīšu šķivja jau bija norazējis. Nu sūds ar visu, man mīksta sirds un pietiks abiem.
Tad sākās kaķa nelietības. Kamēr es aizrautīgi strēbjot alu sekoju galvenā varoņa prāta halucinācijām mazais draņķis pielavījās un iekoda kājas lielajā pirkstā. Tad no dīvāna atzveltnes ar izlaistiem nagiem piezemējās tieši uz mana nelaimīgā vēdera. Audzināšanas nolūkos ietinu viņu segā un pusstundu, kamēr nelaimīgais radījums kārpījās ārā no murskuļa, man bija miers.
Filma beidzās, un neko ļaunu nenojauzdams ļāvos miega peles valdzinājumam. Huj viņ zin, vai es skaļi krācu, vai murgoju, bet nakts vidū mazais nelietis pamanījās mani uzmodināt ielaižot nagus tieši degunā. Tad gan nabadziņš ielīmējās istabas pretējā pusē stāvošajās klavierēs.
Kaķa atriebība bija zemiska un ļauna. No rīta sīkais draņķis bija pieķēzijis tieši pie gultas. Gandrīz, gandrīz iekāpu. Fak, un šāda ir pateicība pēc burvīgi divvientulībā pavadīta vakara? Zemiskais radījums!