Par “the big life”
Šķiet sapnis par džipiem un jaudīgākiem motocikliem ir izsapņots vēl nesācies. Ir pāris lietas kas šajā mirklī mani nedaudz kaitina. Par visu vairāk mani negatīvi uzkurina mazs, smaidošs puisītis, kurš rotaļājoties ar konstruktoriņu, no propogandas mapītes vāka uzrunā mani ar vārdiem :”manam tētim ir kredīts Hansabankā”. Mapītē ir daudz dažādas blankas, dokumentiņi, aprēķini, bukleti un hipotekārā kredīta “kalkulators” kartona diska izskatā. Ar acs kaktiņu, ik pa brīdim ļauni palūru uz smaidošo puisīti, kura skatiens drīzāk liecina par to, ka viņš tikko ir pabeidzs iekš Sāras Mišelas Gelāras, nevis uztraucas par to, ka tētim jāplēš dirsa pušu šā nolāpītā kredīta dēļ.
Arī bankā visi tik pretimnākoši, liekas ka sievietīte Tev netikai pastāstīs tavu nākamo 15 gadu sūro ikdienu šķiroties no divsimts latiem ikmēnes, bet arī atsūkās tur pat uz vietas. Vispār, tas ir labi, bet es vienalga neesmu sajūsmā.
Lai kliedētu savas drūmās pārdomas norezervēju sev dzīvesvietu iekš Livigno no 27/12/2004 līdz 2/01/2005. Vismaz kāds prieciņš.