Cepeškrāsns

Šodien esmu vīlusies Hobijukursi.lv. Biju pieteikusies uz sveču liešanu jūnija vidū..nodarbība plānojās uz šodienu. Ne jau tas ka ilgi jāgaida tracināja, bet šodien kronis visam! Viņi man epastā jūnijā rakstīja, ka sniegs papildus informāciju,kad tuvosies nodarbības datums. Info nekādu nesagaidīju, domāju, ka nekas nenotiks, kad šorīt ap 10 zvana un saka ka vakarā nodarbība. Nu kamooon...cilvēks plāno savu laiku, ja man saka:"Papildus vēl sniegsim atgādinošu informāciju, kad ruvosies nodarbības datums", tad es arī uz šo atgādināšanas info paļaujos. Ja tāda nav, tad arī saprotu ka nekas nenotiek.
Un meitene no Hobijukursi.lv pēctam, kad pa telefonu pateicu ka šodien neesmu Rīgā izklausījās ka zemi uzspers gaisā, jo ļoti strauji nolika klausuli un bija manāma neapmierinātība viņas sejā. Būtu vismaz dienu iepriekš uzzvanījuši!
Nu paldies par neko. Laikam tiešām labāk visu mācīties pašam no youtube.

Man kā parasti nedienas vai klapatas ar visādiem dienestiem. tad nu šoreiz bija ar elektrību. To man apmaksā saimnieks, bet nu bija aizmirsis un nāca atslēgt. Man dzīvoklī 2 skaitītāji, tā ka nekas traks. Pagarinātāju sistēma un vis darbojas. Tajā pašā dienā sazvanu saimnieku, viss tiek nomaksāts, bet tā kā nākamā dienā draugs brauca prom, man darbs un lauki, tad neviens nav mājā, kurš sagaidītu meistaru, kas pieslēgtu (solījās ka nākamajā dienā nāks un paņēma manu tel.nr, bet tā arī neviens nezvanīja).
Pāris dienas vēlāk atbraucu un skatos ka zem ledusskapja peļķīte. Iepriekš minētajā pagarinātāju sistēmā biju nedaudz aizblondojusies un viss atkusis.
Nu nekas, aizsūtu epastu uz Latvenergo klientu centru. Nekādas reakcijas. Pēc vēl kādas dienas ietwitteroju, ka uz atslēgšanu naski, bet kad jāpieslēdz tad gurķojas. Un kas to būtu domājis...uzreiz direct message, tā un tā. Operatīvi viss noskaidrots, sazvanīts...pēc pāris mirkļiem jau zvana meistars, ka pēc 10min būs. Atnāk, pieslēdz..vēl ieņirdzam ka twitterī ir spēks. Nu neko priecājos par elektrību.
Paiet 2 stundas un otrā skaitītājā izsit korķus!!! Man neiet! Labi, nieki vien. Nopirku šodien automātiskos drošinātājus jaunus un viss strādā.

Bet prikols ta kāds..šodien zvana no Latvenergo, ka saņēmuši manu e-pastu, par elektrības pieslēgšanu utt. Es saku, ka meistars jau bija un viss ok. Tātad uz epastu atbild 3 dienās, uz twittera ierakstu pēc 3h jau viss pieslēgts!

Tad nu morāle kāda- izmantojiet twitteri, lai sazinātos ar Latvenergo, jo tad viss notiks daudz, daudz ātrāk!

Lai ari cik loti mums patiktu celot, mes nekad nedrikstam aizmirst par savam aitam /P.Koelju, Alkimikis/

Piezīme sev: nekad neesmu bijusi Gaiziņkalnā un Rundāles pilī. Varbūt ka līdz 25 gadu vecumam to vajadzētu izdarīt.

Komunikāciju upuris, jeb kā man neļauj izgulēties.
Pēc iepriekšējās diennakts maiņas mani iztraucēja internetievilcējvecis (vismaz vizīte bija pieteikta utt.). Pēc šīs diennakts maiņas mani pagūst sazvanīt Lattelecoms, lai pajautātu kāpēc man šie nepatika, pazvana Izzi, lai prasītu kā man šie patīk. Prieka pēc, pirms manas pirmsiemigšanas stadijas uzzvana LMT lai paprasītu kā man šie patīk (labi ka saruna īsa). Tad es nolemju, ka Nē, nevienam nav tiesības traucēt manu miegu un izslēdzu telefonu, aizveru kompi un aizmiegu. Bet kur bijis kur ne, no krūmiem atskan Latvenergo vīriņa durvju zvans un šie izdomājuši man skaitītājiem plombes mainīt. Vis miegs pazudis. Laijam jāsēž un jāgaida gāzes vīriņus vai Jehovietes, jo ja jau visi, tad visi. Sazvērējušies.

Vakar brīvprātīgā piespiedu kārtā ar vecāko māsu devāmies uz Drustiem (Raunas novadā) pie māsas draugiem. Tas līdz ar to bija arī mans pirmais tālais brauciens ar mašīnu..kopā ~130km. Ceļš interesants, jo viss vienos kalnos un līkumos. Smiltenē nedaudz apmaldījāmies, jo bija ceļa remonts un manai līdzpeņemtajai kartei nebija iekšā pilsētas kartes. Nācās pielietot telefona pieejamās gps ekstras. Izbaudīju arī Pleskavas šoseju, kārtīgu grantinieku, bedres un daudz dažādus zvērus uz ceļa (sesks vai kas līdzīgs, zaķīc, kaķīc un 2 govis pašā ceļa vidū). Pirmo reizi arī braucu pa kārtīgu tumsu. Viss izdevās forši un visi priecīgi. Nākamais tālais ceļojums būs piektdien uz Positivusu. Šonedēļ esmu ļoti aktīva šoferētāja, jo kamēr vien tieku pie vienīgās mašīnas (vecāku) ar kuru man ir iespēja un tiek ļauts braukt, tikmēr šo iespēju izmantoju cik nu vien ir iespējams, lai iegūtu kārtīgāku pieredzi braukšanā. Nu jau gandrīz 2 mēnešus man ir vadītāja apliecība..katru dienu priecājos :)

Šitas gandrīzvaika par mani (nosperts no mazās māsas bloga) 

LīgoJāņi kā jau katru gadu bija vienkārši lieliski. Neskatoties uz to, ka iepriekšējo diennakti biju pavadijusi darbā un manu miegu nemitīgi iztramdīja tūristi, LīgoJāņu naktī gulēt aizgāju no rīta ap 8, jo laiks paskrēja nemanot. Īsumā pateikšu kopsavilkumu, lai līdz vecumdienām neaizmirstās: daudz, daudz vietējās tautas un latgalieši kurzemē, vainagu pīšana un neiespējamās misijas- margrietiņu atrašana vietējās pļavās, koncerts un danči, daudz alus, švakais saullēkts un dažu plikopeldes jūrā, rīta jēlības, dziedāšanas un pēcballīšu nogurums. Vēl tagad nespēju tā īsti atiet no svinešanas, sēžu darbā un skaitu atlikušo laiku. vēl pusotra darbadiena līdz ilgi gaidītajam atvaļinājumam.
Un mums nelija...maģiskais "spīguļo saulīt, spīguļo" iedarbojas!

Un ir tik nenormāli forša tā sajūta, kad tu kādam esi sataisījis lielisku dāvanu un nespēj nociesties,lai ātrāk uzdāvinātu! Laikam jau tā ir visas dzīves jēga- iepriecināt citus un līdz ar to arī pašam tapt priecīgam.

Kad pati pīpēju, tad viss likās vienalga- smird pēc pīpim uz ielas, autobusā vai jebkurā citā vietā, tas mani netraucēja. Tad, kad atmetu, tad kādu laiku biju baigi saprotošā un ejot pa ielu nepievērsu lielu vērtību tam vai kāds, pa priekšu slājošais, pīpe vai nē, jo sapratu kā ir kad gribas uzpīpēt. Bet tagad, kad ir pagājis pusotrs gads kopš nepīpēju, man uznāk nenormālas dusmas, ja kāds piesmirdina manu gaisu, vai iekāpj autobusā un, tad nu visiem apkārtējiem ir jāosta neciešamā benčiku smaka. Vai vēl trakāk, dēļ izmesta benčika karstā dienā svilst musars un visa iela tiek nenormāli piesmirdināta! Tāpēc pīpētāji..esiet jauki- nepīpējiet vārtrūmēs, jo man pa atvērto logu nāk iekšā dūmi!

Un es, atrodoties labākajā domājamā vietā, izdomāju visu pasaules kārtību. "Aizliegtajā vēsturē" aprakstīts ka civilizācija ir eksistējusi un bijusi pamatīgi attīstījusies daudz agrāk kā mēs domājam. Tās attīstības līmenis ir bijis diezgan augsts un tie zinājuši ļoti daudz. Piemēram, vai zinājāt, ka piramīdas un Sfinksa ir izvietoti kaut kāda tur zvaigznāja formā?! Es to nezināju un pieļauju, ka jābūt ļoti gudram, lai varētu ko tādu zināt un precīzi atveidot izmantojot nenormāli smagus akmens bluķus sen, sen atpakaļ. Tad nu doma ir tāda, ka visa pasaule sastāv no apdeitiem...tā kā windowsam...viens labs- nākamais sliktāks. Un mūsdienu civilizācija šķietami ir viens no sliktajiem. Bet par to jau nebūtu jāpārdzīvo, jo mēs esam tāda pavisam neliela daļa no visa, un aizmirstot par sevi, bet par pasaules kārtību domājot, mums ir tikai jāpriecājās, ja nāks kāda globāla katastrofa, kas veiks sistēmas tīrīšanu un mūs, tāpat kā dinozaurus, aizslaucīs no zemes un uzinstalēs kādu jaunu, cerams labāku versiju, kur visi būs labi un neeksistēs ticība un varaskāre.

Pults ir atradusies!!! Varu mierīgi dzīvot tālāk..ahh- simple pleasures of life!

Pēdējā laikā naktīs nevaru aizmigt, ja nav fonā ieslegts tv. Savādāk pa galvu pārāk daudz domu šiverējas. Lieliski šeit man noder sleep funkcija. Bet tagad..tagad ir noticis šausmīgais neglābjamais. TV pults ir aizgājusi neceļos un nav atrodama. Visu māju esmu apgriezusi otrādi, bet viņa nav nekur redzama. Un manuāli nav iespējams uzlikt taimerīti. Kā nu es tagad aizmigšu..kā dzīvošu tālāk. Traģēdija!

Manā darbā ir viens trūkums- jāsmaida visiem un ar nopietnu ģīmi jāklausās viss ko viesi saka. Dažreiz tas ir forši, bet dažreiz nenormāli apnicīgi. Nedrīkst arī it kā klausīties privātas sarunas un kur nu vel iejaukties, kaut dažreiz nagi niez pateikt ko asu. Piemēram, tikko pastarpināti nācās klausīties, kā viens mellais priesteris recepcijā skalo vienai sievietei galvu. Tā nu abi tur ņēmās, runājās, lasīja un citēja bībeli utt. Tā jau it kā nekas traks, bet nu apnicīgi un uzbāzīgi. Visticamāk tas bija kāds jehoviešvecis, jo vairākas reizes ieminējās par naudas vai mantas ziedošanu baznīcai utt. Pats esot savu uzņēmumu atdevis, jo dievs tā licis. Tad viņa prasa kas tas par uzņēmumu un kāda sakritība- viesnīca, esot tāda pati kā mūsējā bijusi (interesanti ka iepriekšējās vizītēs viņš par nezināja kas ir check-outs, single, twins un vēl visādus viesnīcnieku vārdus) Tas uzreiz atsauc atmiņā ar jociņu, ka parasti cilvēki par savu dzīves vietu vai vārdu nosauc pirmo ko redz acu priekšā.
Un man nav iespējas nekur aizbēgt, jo grib vai negrib jāsēž šai sarunai blakus savā postenī un jāpatur savs viedoklis pie sevis!

Kopumā izsaku visnotaļ lielu neapmierinātību par ārā valdošo laiku. Man lūdzu sausas ielas un saulīti pie debesīm.

Ara ir auksts un kapnu telpas durvis ir no koka. Tagad vinas kaut kada veida ir sazverejusas un izpletusas ta, ka lai aiztaisitos kartigi, tad ir japieliek cilveku muskulu speks un nedaudz japagruz. Cilveku pofigisma del kolege uzlika pie durvim zimi (no abam pusem un 3 gandriz visiem saprotamajas valodas) ar lugumu pielietot savu speku un aizvert durvis kartigi.
Tad nu man sodien ir petijums, jo ir kameras abas puses durvim un ir labi redzams viss kas notiek.
Izpetiju, ka cilvekus var iedalit vairakas grupas:
1) tadi kas nemuzam neiedomasies aiztaisit durvis..rakstis vai neraksts lugumus vinji ir parak kruti, lai nedaudz piepuletos.
2) tadi, kas izlasis, bet vienalga netaisis durvis ciet
3) tadi, kas nelasa (varbut pirms manas mainjas sakuma jau bija paspejusi izlasit) bet katru reizi smuki aiztaisa durvis ciet.
4) tadi kas izlasa, pagruz durvis, pec 3 soliem saprot ka ar to nepietiek, iet atpakal un aiztaisa kartigi.

Kopuma es priecajos par tiem, kuri aiztaisa ritigi, jo tad man nesalst, nav jasauc apsargi un jadzena bezpajumtnieki, neviens nezog durvju klinkus un galu gala es varu mierigi atpusties.

Lasu krievu valodas vardnicu. Tiku lidz burtam A. Nebija ilgi jalasa, jo saja 1994.g. izdevuma uz burtu A ir nedaudz mazak ka 3 lapas puses (10,5x16,5cm). Interesanti ka veidotaji, jau ta mazaja vardu klasta, par nepieciesamiem zinat ir uzskatijusi tadus svarigus vardus ka pretkara, aviobaze, lidmasinu bazeskugis, automats un agronoms. Tiesam sie vardi ir loti noderigi (sarkastiska toni noteicu), ka obligati jaieliek! Interesanti kas mani sagaida talak!

Viss notiek ļoti lēnu, bet notiek.
-Mājā bardaks, atvienota gāzesplīs, lai var likt grīdu, bet licēju saķer vēderkaite un atkal viss apstājies. Aizņēmāmies elektrisko tējkannu, lai vismaz roltonus un tēju var uztaisīt, jo pirmstam man bija tikai uz gāzes sildāms čaiņiks un pāris reizes nācās ūdeni sildīt ar celtniecības fēnu. Nav diezko ērts process.
-Arī ar tiesību likšanu viss notiek tikpat lēni kā ar remontiem. Tagad cīnos ar skolas braukšanas eksāmenu, no kura vismaz figūras esmu jau nolikusi. Cerēju, ka tur tik paskatīsies aptuveni kā man rullējas, bet nē..vada pats skolas direktors, ņem un skaita un atzīmē visu gluži kā csdd un vēl vairāk. naudas kāsēji. Piegriezies jau pamatīgi, bet nu neatkāpšos. Gribas man to papīriņu.

Vakar bija absolūti jauka Ziemassvētku ballīte ar draugiem. Spēlējām katanu un vakara noslēgumā Bīrpongu, kur alus vietā bija karstvīns. Katram bija jāsagatavo mājasdarbs- prezentācija par 2011. gadu. Iepriekš tika veikta aptauja un tika piešķirtas nominācijas...nu tur gada ballīte, gada joks utt. Tā ka laiks tika pavadīts ļoti jauki atceroties visādus pasākumus. Pēc tam tika dalītas dāvaniņas. Es tiku pie plānotāja...jau otrā šajos ziemīšos (tas laikam mājiens, ka jāsāk ko plānot). Un kas ir pats svarīgākais- mēs beidzām pasākumu pietiekami laicīgi, lai to nesabojātu! Šis pasākums viennozīmīgi bija patīkams noslēgums visām Ziemassvētku pasēdēšanām.