Cepeškrāsns

Zvans.
D: Kūpinātu lasi gribi?
Es: Protams!
D: pēc pusstundas būšu.

Ring ring....man pieved lasi pie durvīm. Kur var būt vēl labāks brīvdienu sākums!

Saruna iz šodienas mājas dzīves:
-Ko ēdīsi vakariņās?
es- vīnu
- vīnu nevar est!
es- iegūglē.

Mute ciet, jo internetam vienmēr taisnība :D

un tā nu vīrietis aizgāja uz bodi un es tagad baudu vīnu...ņamma

Beidzot aptaustīju dzejoļu grāmatu, kurā ir iedrukātas arī manas 10 lapas. Vēl viens ķeksīts dzīves darāmo darbu sarakstā ievilkts. Tagad to nosvinu ar glāzi šampja. Jāsāk gatavoties nākamajam kopprojektam.

Iekurināju krāsni no vienas pagales, 4 bungu vālītēm, aizkrāsnē sameklēta finiera un kaut kādas vecas, kombja koka rāmja sastāvdaļas. Gaļas dēlīti apžēloju. Tā jau saka, ka labākā zupa rodas tad, kad ledusskapī nekā nav.

UPD: tomēr dēlītis ar aizgāja pelnos.

Šodien saņēmām rezervācijas pieprasījumu, kurš bija rakstīts ar roku un atsūtīts pa pastu. Mūsu tehnoloģiju laikmetā tā bieži nenotiek.

Man darbā iedeva to oranžmelno lupatas gabalu. Un es viņu saņemot nedrīkstu teikt ko es par to visu patiesībā domāju, jo klienti taču un neaizskarami. Un tā visu dienu. Hotelī 90% krievu un visi sveic svētkos, kaut gan man ir parasta darbadiena. Kaut ātrāk visi pielietu acis un ietu gulēt, lai man miers no šīs aktierspēles ar iekšējo patriotismu un pret klientiem vērsto mākslīgo smaidu.

Gāju uz darbu, kur noliktavā stāvošajam ritenim vajadzēja pumpēt ratus, lai es viņu varētu izmantot. Mazais pumpīc somā, viss notiek, bet nekas nenotiek. Apskaitos par savām trūkstošajām mehāniķa spējām. Pasitu riteni padusē un stūmos uz māju...zinot ka pa ceļam ir veloserviss. Paldies viņiem, jo atlika tik pasmaidīt un bez maksas man piepumpēja ričukam abus ratus :) Sezona var sākties. Piecas dienas, lai uztrenētu spējas pilsētas medībām.

Pēc Visu darba sludinājumu, kur liek sūtīt CV+foto, izlasīšanas man, gribot negribot, ir sevi jāiztēlojas kaut kādas lētas maukas lomā. Nu vai tad mūsdienās nevar to neprasīt un vienkārši nostalkot visus manus internetprofilus, ja jau tik ļoti gribas redzēt kā izskatos?! Tā taču var uzzināt daudz vairāk.
Un vēl labākais ko šodien redzēju- uz intervijām aicināsim tos, kas mums sekos un 'laikos' mūsu sejasgrāmatas profilus?!?!?!? Tiešām? Augstākais profesionalitātes līmenis.

Uzmini nu! Uzmini nu, kur es došos? Uz Amsterdamu :) Pateicoties pirmsdzimšanasdienas dāvanai no vīrieša man būs nedēļu garš ceļojums :) Šodien smaidu, jo rīt sākas atvaļinājums. Viss ir tik forši :)

Tā kā draugs uz kādu laiciņu ir aizbraucis, tad izmēģinu visādus jaunus ēdienus, kuriem viņš nekad nepiekristu. Rīt nopirkšu prosu un izmēģināšu kādu recepti. Ja ir kāda iesakāma, tad droši sakiet!

Kāds prieks ir ienākt mājā un secināt, ka kaķītis ir uztaisījis kūciņu uz grīdas, puse no brūnās masas ir pielipusi kaķa aizmugurējai daļai zem astes un piekaltusi. Kaķīc ir pacenties izstaigāt visu māju atstājot aiz sevis brūnus pēdu (saku pēdu, lai izklausītos pieklājīgāk) nospiedumus. Šāds nospiedums pat ir atrodams uz tv dekodera!!! Un tad skatās uz mani ar žēlu skatienu, lai es kā rīkojos. Apvaldījusi savu šoku/dusmas/paniku meklēju cimdus, liku kaķi vannā, apstrādāju  to ar šķērēm, satīrīju māju un nu beidzot var baudīt mieru. Tā ka ja jums liekas, ka jums iet traki, tad tā nemaz nav!

Vadoties pēc tā, cik bieži tvnetā un citur parādās raksti par to cik svarīga ir numeroloģija un astroloģija, un ka tā ir svarīga un neatņemama dzīves sastāvdaļa (populāra lieta kā nekā), tad izanalizēju sevi un savu dabu, un vadoties pēc horoskopiem nosecinu: No rītiem esmu nikns pūķis, pa dienu stūrgalvīgs auns, bet naktīs jauks jēriņš. 

Ilgi nevarēju izdomāt kas es būšu. Visi ir kaut kādi modes blogeri, fotogrāfi vai mūziķi. Tā kā mani nekas no iepriekšminētā īsti neinteresē, tad vienu dienu (tiesa pa pāli) nolēmu ka būšu dzejniece.
Viss forši, viss izdodas. Bet kopš es to nolēmu, es vairs naktīs nevaru pagulēt. Pārāk daudz rīmes rodas galvā. Jātur blociņš pie gultas, kur to visu atzīmēt. Vienu nakti, nakts vidū, piecēlos un rindas galvā. Slinkums no gultas līst ārā, ņēmu un pierakstīju telefonā. No rīta izrādās nekas nebija saglabājies. Stulbums! Iešu iegādāties blociņu.

Pilnmēness un PMS apvienotā kombinācijā nozīmē, ka naktī acis netiks aizvērtas ne mirkli. Arī kaķis, kurš aiz līdzjūtības pret manu bezmiegu, draudzīgi ik pa laikam uzkāpa man uz galvas, lai pārbaudītu, vai varbūt šoreiz esmu iemigusi, man nepalīdzēja doties uz sapņu zemi.
Un kā neatņemama sastāvdaļa šādai naktij būs rīts, kad labākais un vienīgais miegs uznāks tieši pārdesmit minūtes pirms pirmā telefonformāta modinātājpulsteņa zvana.

Ir viens vecs penzionārs, izbijis skolotājs, kurš man pagājušajā nedēļā bija hotelī ienācis un piedāvājās bezmaksas palīdzēt atkārtot angļu valodas pamatus. Tā viņš te nāk jau mēnešiem un ik pa laikam kādu no mums pamāca (pirms tam šis gods tika citai kolēģei, kas vairs šeit nestrādā). Šobrīd viņš dzīvo viesnīcā netālu no Rīgas centra un meklē lētu dzīvokli Rīgā, jo ir savu Anglijas māju izīrējis latviešu ģimenei (jā, arī angļi nespēj savus kredītus nomaksāt). Tā kā viņam šeit ir garlaicīgi, bet viņš nevēlas zaudēt savas mācīšanas spējas (jāatzīst, ka tiešām liels orators, runā nepārtraukti), tad viņš ir apstaigājis milzumdaudz kafejnīcas un viesnīcas, un piedāvājas visus pamācīt. Pats viņš cītīgi cenšas apgūt latviešu valodu (un jāatzīst, ka viņam sanāk daudz labāk kā dažam labam slāvam).
Un lūk! Šodien viņš atnāca atkal. Un atnesa man Kembridžas mācību grāmatu. Lai es tad, kad man nav ko darbā darīt pamācos, papildu uzdevumus...un tad viņš citreiz garām ejot paņems izpildīto un palabos.
Vot, apbrīnojams cilvēkam entuziasms uz mācīšanu. Laikam jau skolotājs tā ir diagnoze!

Recepcijas darbiniecēm, sekretārēm un visiem, kuri darba laikā nevar atkāpties no tālruņa būtu jāpiemaksā par traumatisku darbu. Jo dēl onkuļa Mērfija likuma, katru reizi, kad tu apsēdies uz poda, sāk zvanīt telefons vai kādam klientam ko ievajagas....neraugoties uz to, ka pirms tam esi pāris stundas bijis viens, netraucēts un gatavs pienākumiem.

Liels mīnus būšanai `vienspatcmājās` ir tas, ka nav neviens kam pačīkstēt, lai uztaisa tēju. Jo dažreiz ir tik omulīgi zem sedziņas, ka vienkārši negribas iet uz virtuvi.



p.s. viss iešu tomēr pati (nav jau arī variantu)... šušakova reklāma fonā izbojāja omulības sajūtu.

Vakar ilgi nevarēju aizmigt, jo man bija jākaro. Kaķis Monika manu jauniegūto griķu spilvenu uzskatīja par ļoti jauku vietiņu un centās to iekarot, neskatoties uz to, ka uz tā jau gulēja mana galva.

Pēc visām Mārtiņdienas tradīcijām bija jādara tā, ka: Mārtiņa vakarā meitām visus apģērba gabalus vajag atstāt uz grīdas — kas naktī tos pacels, būs īstais brūtgāns. Tad nu lai nogarantētu 100% ka kāds (īstais) paceļ, es veiksmīgi sagaidīju nakti (00:02), nometu uz grīdas zeķītes un kad vīrietis atgriezās istabā palūdzu viņam tās pacelt. Kad viss jau bija izdarīts, tad es viņu informēju, ka viņš ir neapzināti ticis iesaistīts Mārtiņdienas sazvērestībā un nu ir mans īstais brūtgāns.

gribu jaunu darbu. nekautrējieties piedāvāt!

kāpēc gribu? Tāpēc ka mani ir piemeklējis izdegšanas sindroms.