Cepeškrāsns

Šis būs ieraksts par otoplastiku. Kas nezin- tā ir ausu korekcijas operācija. Un lai jūs nemulsinātu tas, kāpēc ko tādu rakstu- teikšu, ka man šī operācija notika akurāt pirms pāris stundām. Šis bija lifetime personīgais projektiņš, ko vēlējos jau sen. Man 1 auss tāda patizla bij pagadījusies. Tāda patālāka no galvas, laikam gribēja saklausīt vairāk pasaules skaņas. Ar mani vienmēr notiek tā- doma dzimst, dzimst, dzimst...tad lēmums un nekavējoties rīcība. Tā arī šajā gadījumā. Pagājušo nedēļ` izdomāju, ka nav ko darīt atvaļinājumā. Nolēmu ka ir laiks sev. Aizgāju uz konsultāciju. Pēc nedēļās jau operācija. Tagad dziedēšana. Ja nu kāds arī domā, bet nevar saņemties- uz priekšu! Nedaudz bail protams bija, bet kopumā šis bija nesāpīgāk kā tetovējuma uztaisīšana. Pieļauju, ka sāpes nāks vēlāk, kad pilnībā izies anestēzija. Bet dakteris man ir izrakstījis 3 dažāda veida ripas, ko padzert, tā ka domāju, ka tikšu galā. Pati operācija man notika Valmieras slimnīcā. Jāatzīst, ka māsiņas, ķirurgs un visi citi iesaistītie pārsteidza ar savu laipnību. Cepuri nost! Operācija notiek lokājalā anestēzijā, kas bija interesantākais no visa šī procesa, jo just neko nejūt (ja neskaita pirmās šprices ausī), bet visu redzēju un dzirdēju. Operāciju zāle, lampas, māsiņu un daktera sarunas. Arī man ik pa laikam ko pajautāja. Sāp, nesāp, jūt, viss labi utt?! Tās skaņas, kad kaut ko piezāģē, piededzina, piegriež, pievelk...tās bija dīvainas. Bet tā kā neko nejutu, tad šķita ka tas uz mani neattiecas. Visu laiku paturēju prātā mērķi. Mani uzlaboja apmēram stundu. Tad apsaitē galvu un palaiž brīvē. Tagad 4 dienas jādzīvo ar apsaitētu galvu. Pēc tam var mazgāt matus un sākt lietot kādu jēdzīgāka paskata manu lentu. Galvenais, lai auss viegli piespiesta. Pēc nedēļās nākamā vizīte, kad ņems ārā šuves. Nav nekādi īpašie ierobežojumi....2 dienas vēlams neko smagu nedarīt. Tā kā man ir atvaļinājums, tad tāpat biju ieplānojusi neko nedarīt. Sestdien ir plānots iet 20km pārgājienā, tā ka ceru, ka dzīs raiti un pašsajūta būs laba. Iepriekš noskatījos Youtube miljons video par to kā citiem gājis. Visur dominēja- grūtākais ir pēc tam pagulēt. Man laikam būs vieglāk, jo operēju tikai 1 ausi...tā ka vismaz uz vienu sānu varēšu čučēt. Gribu redzēt rezultātu!

Atvaļinājuma pirmā diena ir pagājusi veiksmīgi...ja neskaita mirkli, kad piecēlos jau 8:00 no rīta ierastajā laikā. Organisms vēl nesaprot, ka modinātājs nebūs un var čučēt līdz paliek slikti. No rīta tika sarullēts deķītis, somā iemesta grāmata un jaunais "Ir", paķerta auksta ūdens pudele un uzvilkti īsie šorti (nedomājiet, ka šorti ir ikdiena..manas apaļās kājas nepieļauj šādas izvirtības vilkt kad ir mazāk par +27 grādiem). Ar šo izdzīvošanas komplektu, devos ievērtēt atjaunoto Ziedoņdārzu. Kad apnika gulšņāt šajā parkā, devos uz Grīziņkalnu, kur veiksmīgi arī pagulēju pusdienmiegu. Viss pateicoties manam lieliskajam deķītim.
Šodien pabiju 2x arī Trīs Vīros. Kā parasti- vienreiz ēst, otreiz dzert. Nē! Parasti šīs darbības tiek apvienotas vienā reizē. Domāju ka drīz viņi paši man piešķirs pastāvīgā klienta karti. Šonedēļ laikam esmu tur pabijusi reizes 4. Viss pateicoties tam, ka tur ir mājai tuvākā āra terase.
Par piemiņu no lieliskas, siltas, laiskas dienas, es ieguvusi no lidojošā šķīvīša mētāšanas zilumu uz plaukstas. Būs suvenīrs pāris dienas.

Laika prognoze: Būs vēl 10 lieliskas, siltas dienas, jo tieši tik ilgi man būs atvaļinājums.

Pēkšņi, kā jau sievietēm tas mēdz notikt, starp miljons savstarpēji nesavienojamām domām, galvā iešāvās viena doma par apmierinātību. Apmierinātība par to kāds ir izvērties šis mans gads. Jāsaka ka "Jā" teikšanas taktika nostrādā (iesaku!). Ir bijuši tik daudz lieliski notikumi un nešaubos, ka daudzi vēl mani gaida. Piemēram- augusts izskatās būs piedzīvojumu pilns. Pārgājiens gar jūru, draugu kāzas, amata maiņa, viesnīcnieku sporta spēles...galu galā 10 dienas atvaļinājuma, kurās var paspēt visu! Pirksti sakrustoti, lai viss ieplānotais izdodas!

Izskatās ka pāris dienas nespēšu pagulēt uz muguras. Manam pagraba iedegumam, pēc divām dienām saulītē, nu ir sārts tonis....diezgan koši sārts. Sarkans!

Jau trešo dienu pie manis dzīvo kaķis. Pirms trīs dienām, vakarpusē saņēmu zvanu- vai tu vari izmitināt kaķi uz vismaz divām nedēļām. Tā kā šis gads ir nolemts "Jā" zīmei, tad arī saku Jā (protams jau sen bija galvā pazibējusi doma, ka varētu dot kādam kaķim pagaidu mājas). Neizbēgami nostrādā arī Mērfija likums, jo tieši mirklī, kad ir jāierodas kaķim, pie manis ciemos ir atnākusi draudzene ar suni! Šeit gan nevarēja īsti saprast, kurš no viņiem ir vairāk nobijies.
Tā nu šis kaķis ir manā dzīvoklī jau trīs dienas. Pirmajā dienā es redzēju tikai viņa sānu, jo viņš sēdēja tikai būrī un ārā nenāca. Vēlāk viņš bija iznācis, bet arī tad es viņu neredzēju, jo viņš aizlīga aiz trubām, aiz reģipša aiz ledusskapja. Otrā dienā viņš jau ļāvās sevi glaudīt un barot, un pārcēlās uz dzīvi stūrī aiz riteņiem, vai arī zem dīvāna. Trešā dienā viņš ir izlīdis no aizriteņijas, ēd, dzer, murrā, runā, guļ blakus un rāpo pa galvu. Diezgan pamatīgas pārmaiņas! Joprojām viņš pazūd savos stūrīšos, kad es izeju no istabas. Laikam bail palikt vienam, bet šī ir tikai trešā diena. Pēc nedēļas rakstīšu, kā viņš met kūleņus.

Nu jau pagājušas divas nedēļas, kopš esmu pazaudējusi savu ādas nevainību un rotājos ar tetovējumu. Patiesībā nedaudz nobiedēja tas fakts, ka pats process bija tik vienkāršs.  Jau sen bija galva doma ka vajag un gribās. Vienu dienu uznāca iedvesma un tieši blakus pagadījās blociņš un zīmulis. Tad nu radīju to ko vēlos. Pēc tam kādu laiciņu nēsāju šo bildi makā, līdz vienu dienu, iedama no darba mājās, saņēmos un aizgāju pierakstīties. Tā kā esmu gana praktiska un apdomīga savā būtībā (vismaz gribētos tā domāt), tad pierakstījos vēl mēnesi uz priekšu, lai vēlreiz saliktu visus +/-. Pienāca īstā diena. Nešaubījos, gāju, uztaisīju, priecājos joprojām!

Kārtējo reizi pārliecinājos, ka spontānās idejas ir tās labākās. Vakar pēc darba domāju, ka būs piektdienas vakars vientulībā ar pc un popkorna bļodu. Biju jau uzvārījusi zaļās tējas krūzi, kad saņēmu jautājumu- Laižam, tūlīt būšu? Tā no šī jautājuma izskanēšanas līdz iekāpšanai mašīnā pagāja nieka 15min (ievērības cienīgs ātrums sievietei, lai paspētu izkāpt no mājas drēbēm, izžāvētu matus, samestu somā kaut ko vienai vai divām dienām un aizietu līdz tikšanās punktam). Galu galā aizbraucām uz Jelgavu ciemos pie draugiem uz pikniku! Labi pavadīts vakars un jauka kompānija! Naktī tomēr atbraucu atpakaļ, jo bija tāda iespēja, un brīvdienās piecelšanās savā mājā tomēr ir ļoti svētīga (ko arī tagad nesteidzīgi izbaudu)!

Pagaidām mans šī gada solījums sev, teikt vairāk "Jā" un piekrist uz dažādām avantūrām, strādā labi!

Un tā tā diena pagāja! It kā nekas sevišķs, bet pēkšņi esi kļuvis par gadu vecāks. Bet kas gan ir cipari, galvenais ka iekšējā prieka sajūta ar katru dienu palielinās (arī sirmo matu skaits)! 

Dzīvoklis pēdējā laikā izspēlē dažādus trikus. Divu nedēļu laikā ir bijušas šādas kombinācijas:
*Nav spiediens
*Nav ūdens vispār
*Ir labs aukstais, bet karstajam nav spiediena
*Viss funkcionē
*Radiatori auksti virtuvē, bet pārējie silti
*Visi radiatori ir auksti
* Visi radiatori ir silti, izņemot vannas istabu
*Visi radiatori ir silti.

Un vakar kā kronis visam, veļasmašīna sāka izdvest dīvainas skaņas. Cerams ka tā bija vienreizēja nejaušība.

Tā kā brīvas sievietes statuss liek pieņemt visādus izaicinājumus, tad sekojot draudzenes nošērotam plakātam, nolēmu pieteikties pārgājienam. Un tai pašā dienā viena cita bija nošērojusi vēl kaut ko, dēļ kā tās pašas dienas vakarā devos un Valmieras Multiklubu. Tātad brīvdienas piepildītas!
Man kā lauku skuķim, ik pa laikam ir nepieciešama pavazāšanās pa dabu. Vai tas Geocaching, vai vienkārša pastaiga, vai puķu stādīšana, bet ir ne-pie-cie-šama! Tad nu sestdienas pastaiga pa sniegu (vismaz tā nelielām paliekām) pa mežu bija tieši laikā, lai izvēdinātu galvu. Klubs toties ir diezgan liels pretstats manam meža rīta cēlienam. Saprotu ka īsti tādās vietās neiederos. Vienmēr labprātāk esmu bijusi zaļumballēs, ne pārbāztās telpās. Bet ik pa laikam tomēr nākas šādas vietas apmeklēt. Tomēr interesanti pavērot dzīvnieku likumus abās manis apmeklētajās vietās. Vai tas būtu lūsis kas medī āpsi,vai piedzēries riesta laika vepris, kas koļī cacas. Skaidrs ir viens- dabas likumi darbojas visur!

Vakar bija ieplānots neiet ārā no mājas un klusi, vientulībā ar vīna pudeli un Titāniku aizvadīt visu Valentīndienu. Bet..tā kā man ir lieliski draugi, tad tika izdomāts spontānais brauciens uz Paņevežu, pa ceļam pameklējot kārbiņas. Brauciens busā bija lielisks. Sākot ar Aliasa spēli..pat smilšu pulkstenim atradās vieta, turpinot ar "Zilās bultas kori" un beidzot ar dejām mašīnas lukturu gaismā kaut kādā nenosakāmā Lietuvas miesta autobusa pieturā. Galapunktā vietējā Paņevežas viesnīcā ieguvām karti un norādes uz vienīgo ballīšu kvartālu, kas sastāvēja no 3 bāriem, 2 restorāniem un Čili picas. Tad nu izvēlējāmies piemērotāko "Taverna", kas mūs silti uzņēma ar fonā skanošām lietuviešu dziesmām, kuras nekautrējās piedziedāt blakus galdiņa padsmit meiteņu koris (visas atbilstoši dienas tematikai vicināja sarkanās rozes). Izdzēruši dzērienu un izspēlējuši spēli ar Ipolita, Čaplina, Džordža no džungļiem un pašas Gribauskaites piedalīšanos, mēs devāmies atpakaļ uz Zilās bultas busu, lai sāktu mājupceļu. Pa ceļam paķērām vēl divas kārbiņas un dziedot, Latvieši jau vienmēr un visur dzied, devāmies mājās. Atklājuši ka nakts nav galā, izdomājām piestāt Juglā pie viena cita drauga, kas mūs silti uzņēma. Labi ka tur nolēmām palikt tik pārdesmit minūtes, jo šodien tika uzzināts, ka neilgi pēc mūsu aizbraukšanas tur esot ieradusies kaimiņu izsaukta ekipāža. Jāpiebilst ka šeit jau mēs bijām pārstājuši dziedāt, un nebija iemesla. Kopumā 12h, 2 valstis, 6 draugi, 1 zila bulta, nenoliegšu- bija arī pāris pudeles visa kā. 

Šis būs ieraksts par cerībām un vilšanos. Nesen, atvaļinājuma izbrauciena laikā uz Ziemeļīriju, pabiju arī Belfāstā. Šajā pilsētā kā mēs visi zinām tiek filmēts mans mīļais seriāls Game of Thrones. Es kā liela fane būdama, nopirku sev suvenīrkrūzīti. Iestūķēju viņu savā tūristu mugursomā, kuru knapi spēju aizdabūt ciet pirms došanās mājup. Nedaudz nervozēju lidostā, kad manu somu noskenēja divreiz, tieši dēļ šīs krūzes, jo viņā ir iestrādāts metāla "vairogs". Nopriecājos, kad mājā atverot somu konstatēju, ka krūze ir pārcietusi ceļojumu un ir vesela. 

Šis ir rīts pēc kaķa. Vakar slimība uzveica manu kaķi un viņa devās uz tālākiem kaķu laukiem. Tagad mājā iestājies tukšums. Nepārtraukti šķiet, ka tūlīt, tūlīt kāds uzleks uz gultas un ērti ierušināsies man klēpī. Jau ēdot brokastis, šķita dīvaini ka šķīvis nav jātur debesu augstumos, jo kaķis parasti mēģināja ar savu degunu iebraukt tajā un atstāt kādu spalvu kušķi no savām pūkainajām ķepām. Cik ļoti tomēr mēs pierodam pie saviem mazajiem draugiem!

Un kāpēc lai nepastrādātu svētku dienā? Viena pati ofisā, LR2 griež latviskus gabalus, neviens nezvana, neviens netraucē..un par to vēl maksā dubultā! Diezgan laba sajūta.

Priecīgus svētkus!

Iegādājos cepuri bez bumbuļa. Nez kā tas būs! Ar mani tā nekad nav noticis. Cik sevi atceros, vienmēr ir bijuši daudz dažādi cepuru bumbuļi. Bet pagaidām esmu apmierināta. Cerams, ka labi kalpos!
Nopirku arī šallīti un džemperīti, bet kā jau zināms, ja draņķīgi jūtamies, tad vismaz īslaicīgs mierinājums ir gūstams jaunās lietās!

Vissvarīgākais, ko cilvēks var izdarīt, ir ne jau pārmainīt pasauli, bet gan sevi

Brouzējot 9-gag nejauši uzgāju gifu kuru apskatot radās jautājums- why?! Tad nu paskatījos komentārus un izrādījās, ka lai gūtu atbildi uz šo jautājumu ir jānoskatās filma "Tromeo & Juliet". Balstīta uz Šekspīra "Romeo un Džulijeta" motīviem. Filmas varoņi ir panki un citi spilgti tēli. Katrā ziņā neko tādu nebiju redzējusi!!! Te visi Diktatori un Borati nestāv ne tuvu klāt. Mīlas stāsts kurā iekļauts pilnīgi viss- mirdzumiņi, popkorns kas cepas vēderā un nepārtraukti pirdošs mello vīriņš. Izstāstīt nav iespējams, tas pašiem jāredz! Šeit pat trakākie japāņu video nestāv klāt (ok, šis varbūt ir līdzvērtīgs). 

Cepts, ceptāks, visceptākais. Nav divreiz jādomā, lai saprastu kādā stadijā es sevi šodien sajūtu.

Interesanti ka cilvēki ir aizmirsuši vārda "lūdzu" jēgu. Arvien biežāk tiek dzirdēts pārmetošs "..bet es taču palūdzu", kas tiek izmantots ar domu "..es tak tev teicu, kur ir rezultāts?! Kā tu iedomājies manu lūgumu nepildīt!". Šeit protams nerunāju par elementāro pieklājību, bet situācijām, kad cilvēks izmantojot "lūdzu", nepieļauj iespēju, ka viņa lūgums var tikt nepildīts un apvainojas uz konkrēto indivīdu par to. Muļķīgi! Ja vēlaties 100% sekojošu darbību, tad tā arī sakiet nevis te `lūdzojiet`. Ja jūs man lūdziet, tad rēķinieties, ka konkrēto lūgumu varu arī nepildīt, ja neuzskatu par vajadzīgu. Viss. Punkts.

Un tagad es jūs palūdzu uzdāvināt man miljonu eiro un skaistas puķes!