Cepeškrāsns

Vakar bija nodaļas Ziemassvētku atzīmēšanas pasākums. Pasākuma plāns tika turēts noslēpumā līdz pēdējam brīdim. Sapulcējāmies un devāmies pie Raiņa. Tur mūs sagaidīja Lūzumpunkts, kas iepazīstināja mūs ar turpmāko 2h norisi. Sadalījāmies komandās un devāmies pilsētas medībās. Sen nebiju skrējusi. No 8 komandām, mana palika 4 vietā. Diezgan labs rādītājs. Šī izklaide bija tieši laikā un manai gaumei atbilstoša.
Gala punkts bija vietā, kur mūs jau gaidīja šefpavāra sveiciens un lieliska bufete. Beiguši ēst, sākām štukot par izklaidēm, kad viesnīcas direktors piedāvājās uzspēlēt ģitāru. Tad nu visi korī padziedājām un izdomājām iet uz nākamo vietu. Tajā bija pārāk krieviska atmosfēra (aka krievu karaoke). Nolēmām ka tas nav priekš mums un devāmies uz nākamo vietu. Tā nu izvazājušies, sākām lēnām sadalīties. Paņēmu taksi un uzzināju, ka manā darbavietā strādajošajiem, ir darbinieku tarifs. Perfekti! Ieekonomēju 1,5EUR. Kopumā pirmā no sešām brīvdienām vērtējama veiksmīgi.

Vakar saplēsu māla bļodu. Un kā?! Vistizlākajā no visiem iespējamajiem veidiem. Bij mums ar draugiem ikgadējā Ziemassvētku svinēšana. Ierodoties notikuma vietā, iegāju pa durvīm. Pretī stāvēja mans excivillaulenis un viņa jaunā draudzenīte...un tieši tajā mirklī, pie labdien, man no rokām ar skaļu blīkšķi izkrita maisiņš, kurā bija cienasts un šī pati nelaimīgā bļoda. Perfect timing kā vienmēr!
Pēc tam, kad ar blīkšķi biju paziņojusi, ka esmu ieradusies, vakara atlikusī daļa tika pavadīta patērējot daudz sarkanvīnu un mēģinot nepateikt kaut ko stulbu. Šodien mirstu nost.

No kazas bēgdams, vilkam rīklē ieskriesi.

62h darbā. Beidzot piektdiena ir beigusies! Neteikšu ka slikti būtu atpūtusies...biznesa klases numuriņā, bez maksas ēdot visos piederošajos bāros/restorānos. Interesanta pieredze. Paldies dievam Mērfijs bija aizgulējies un manai pirmajai brīvdienu dežūrai nesarīkoja nekādas šaizes. Labi arī, ka pilnmēness ietekme bija bezspēcīga manas mieramikas karmas priekšā.

Tu- cilvēks, mierīgi dzīvo savu pelēko dzīvīti. Viss ir lieliskā harmonijā un bladāc, tu piecelies un viss ir balts. Viss ir sabojāts. Realitāte skaidri tev iesit sejā baltu sniega piku. Tev jāmeklē savi noputējušie, pērnā gada ziemas zābaki. Jāaptin biezā šalle, kuru uzliekot, galva pa labi un pa kreisi nemaz negrozās. Tev ir jāšļūc pa pusslidīgām ietvēm, un jāierēķina pāris minūtes ilgāks iešanas laiks visam. Ak šis gadalaiks.

Vakar bija lieliski pavadīta diena draugu lokā. Svinējām Mārtiņdienu. Šī vārda nesējs arī bija mums sagatavojis visas izklaides. Deviņos no rīta visi savācāmies. Tikām sadalīti divās komandās, no maisa izvelkot kinderolu kārbiņas, kurās iekšā bija divu krāsu zaldātiņi. Katrā komandā 5 cilvēki. Tika iedots maisiņš ar norādēm, bildēm, pīrādziņiem un kvasu. devāmies auto foto orientēties pa Mežciemu, Pļavniekiem. Izbraukājām krustu šķērsu. Pildījām visus autora noteiktos uzdevumus. Meklējām dzīvas zivis, gulbjus, sēnes un WW vaboles. Maldījāmies pa suņu laukumu, jo gala uzdevumam bija nedaudz nobīdījušās koordinātas. Beigās tomēr visu izpildījām. Pat pa ceļam, nejauši sanāca sameklēt vienu geocache kārbiņu, par ko man protams prieks. Nonākuši mājās paēdām saimnieka gatavoto soļanku un, nedaudz atvilkuši elpu, devāmies otrā tūrē. Šoreiz mūsu uzdevumi bija tie, kurus sākumā bija pildījusi otra komanda. Jāmeklē konkrētos punktos Biķernieku trasē Mārtiņzīme, un pie tās noslēptās latviešu mīklas. Ar mīklām gāja pagrūti, bet ar papildspēku palīdzību tikām galā. Kad tās bija atminētas, tad saņēmām gala uzdevumu. Bet tur gan mēs nomaldījāmies un kādu stundu laika pazaudējām. Nevarējām atrast īsto Bākas kalnu. Beigās tomēr atradām pēdējo Mārtiņzīmi un pie tās bija piestiprināts gredzens. Tam jāpieliek klāt iepriekš saņemtā karabīne ar striķi, un, izstiepjot diegu, tā galā jāatrod paslēptie dārgumi. Izrakājām visādas saknes, alas un sūnu jūras. Beigās tomēr tikām pie kārotās mantas. Lielā tempā devāmies atpakaļ uz sākumpunktu, jo par katrām kavētajām 10 minūtēm nāca nost punkti. Galu galā uzvaras laurus plūca otra komanda un ieguva sev zelta "Mārtiņdienas kausu". Neskatoties uz zaudestu par nieka 10 punktiem, visi pārlaimīgi un saguruši turpinājām ballīti.

Biju uz sliktāko teātra izrādi, ko esmu redzējusi. Dailes, Reāli sliktie puiši. Nu tāds sviests. Visas epizodes šķita pārāk izstieptas, nepārtraukti viens un tas pats, visu laiku zem jostasvietas joki, brīžiem vēl papildināti ar tik pat jēlām kustībām. Visu cieņu aktieriem, tie bija labi, bet pat ar to, šo gabalu nebija iespējas glābt. Esmu vīlusies. Ar steigu jāmeklē kādu labāku izrādi uz ko aiziet! Brīdī, kad izrādē sāka skanēt LMFAO- I`m sexy and I know it, es sapratu, ka vēl jēlāks šis pasākums nevar palikt.

Saņēmu Vispasaules Latviešu diktāta rezultātus. Diezgan draņķīgi- 3 ortogrāfijas un 20 interpunkcijas kļūdas. Laikam būs smagi jāpiedomā pie komatu likšanas. Katrā ziņā, bija interesanti piedalīties (šeit statistika) . Atsauca atmiņā vidusskolu un latviešu valodas stundas. Cik tomēr ātri aizmirstās viss kādreiz iemācītais.

Uzliku modinātāju uz 10:30, lai nenogulētu visas brīvdienas. Pie sevis klusi nodomāju, ka nav tik pa agru. Pienāk rīts un organisms nelietis mani pieviļ. Acis vaļā jau 8:00 un ne mazāko cerību aizmigt otrreiz. Kāpēc darba dienās ir grūti piecelties, bet brīvdienās nevar ilgi pagulēt? Kur taisnība?!

Sašutums. Biju sarunājusi ar organaizeri, ka man būs četri ielūgumi uz Simply Red koncertu. Viss baigi forši, solīja ierakstīt vārdu viesu sarakstā vai atstāt ielūgumus box ofisā. Viss forši...ne pirmo, ne pēdējo reizi šādi tiek sarunāts ar mūziķu pārstāvjiem.
Uzpucējušās ar kolēģēm laižam uz Arēnu, vēl pēdējā brīdī izrauju no mājas vienu draugu, jo parādās brīva vieta. aizejam līdz Arēnai un...te sakas sašutuma daļa. Ir uz mūsu vārda atstātas biļetes, bet par "labdarības cenu" 15EUR. Kopš kura laika bezmaksas ielūgumiem tiek piemērota maksa? Būtu vismaz pabrīdinājis laicīgi, nevis šitāds aplauziens. Izspriežam, ka tomēr neiesim, jo nav gluži tā grupa, ko par katru cenu gribētos dzirdēt (varbūt ja būtu pāris dienas pēc algas, tad būtu savādāk, bet ne jau mēneša beigās, kad jostas jāsavelk ciešāk!
Beigās koncerta vietā aizgājām uz Valmiermuižu un nodevāmies galda spēļu spēlēšanai. No visām Duraka partijām zaudēju kādos 80%..sašutu arī par to ka nemāku spēlēt. bet ko nu par to- vakars izdevies par spīti visiem maniem sašutumiem.

Iepazīšanās internetā. Nolēmu uzrakstīt mazu apkopojumu par pēdējā laika notikušajiem randiņiem. Ziema nāk, jāsāk meklēt kādu, kas sildīs sānus. Nolēmu, ka jāpiestrādā pie iepazīšanās ar vīriešu kārtas pārstāvjiem. Tā kā pa klubiņiem nestaigāju, tad nolēmu izmantot to, kas man patīk- tehnoloģijas...tātad Tinderi. Lūk kā man gāja:

Saulainas dienas ir jāpavada pie dabas. Vakar veiksmīgi sakrita saulaina diena ar ieplānotu pārgājienu. Ar kolēģiem izgājām pastaigā uz Ķemeru purva laipu. Šī vieta laikam būtu jāiekļauj Latvijā obligāti apmeklējamo vietu sarakstā. Tiešām sajūta kā pasaku zemē. Cik tomēr dažādi mēdz būt purvi. Mans biežāk apmeklētais Sedas purvs un vietām kūdras lauki, bet šis ir kas pilnīgi citāds. Noteikti atgriezīšos Ķemeros vēl kādu reizi.

Ir pienācis tas mēneša datums (šoreiz agrāk kā citus mēnešus), kad divīts Rimi kartē sniedz patiesu prieku.

Lieliskas brīvdienas! Paldies mātei dabai, kas mūs palutināja ar 2 siltam dienām. Lai izbaudītu lielisko laiku- vakar devos nelielā pārgājienā pa kūdras purvu, bet šodien devos sēņot. Trijatā salasījām tieši tik daudz, lai pietiktu vienai mērcītei. Lai atmaksātos brauciens, salasīju arī ķobīti ar brūklenēm. Tagad tik jāizlemj, vai noēst viņas tāpat, vai uzvārīt kādu zapti, jo atvedu no laukiem arī maisu ar āboliem.

Šodien pirmo reizi dzīvē devos uz autoservisu. Laikam atlikušais mēneša budžets būs jānogriež līdz roltonu līmenim (pašlaik jau ir pelmeņu līmenis, tāpēc nav jau diži tālu kur krist). Protams visas nelaimes (aka naudas akači) rodas reizē- arī veļasmašīna izdomāja salūzt tieši tad, kad nevajag. Nav jau tā, ka kādreiz kas lūztu laikā.
Bet ko nu par to. Lielāks prieciņš par to ka sanāca normāli noparkoties, neskatoties uz to, ka stūre tik pat kā bez pastiprinātāja...tāds žiguļa variants.
Izbaudīju atpakaļ nāciena pastaigu, ejot pa visādām sānieliņām. Patīk man rudens. Patīk man septembris.

Kurš teica ka vientuļas meitenes skatās Bridžito Džonsas dienasgrāmatu?! Vientuļas meitenes skatās Magic Mike XXL. Scenārijs protams nekāds, bet kuram gan tas interesē.

Brīvdienas bija ļoti daudzkilometrainas. Globāli skatoties tika apbraukta pus Latvija. No Rīgas uz Valmieru un tad caur Gulbeni uz Daugavpili, un tādā pašā virzienā atpakaļ.
Galā iepazinu fizkultūru un kultūru. Biju Rotko centrā un turpat nedaudz apskatīju arī cietoksni. Bet man vairāk patika ceļojuma fizkultūras daļa. Es biju uz Speedway sacensībām. Tas tiešām ir kaut kas! Tur to apmeklē viss ciems (lasi ~8000 Daugaviliešu un viesu). Atmosfēra lieliska, fani seko līdzi punktu skaitīšanai, pie katra apļa uzmundrina savējos Lokomotiv braucējus. Ieradušies bija arī daudz poļu līdzjutēju. Pirms sākuma visi braucēji tiek ievesti stadionā uz čoperīšiem un izbrauc goda apli. Poļi taisa salūtu, uz trases metot papīra ruļļus. Skatītāju pūlis taisa vilnīšus. Kārtīga fanošana. Noteikti gribētu šo apmeklēt vēl kādreiz. Vispār tāds skatāms sporta veids, nesaprotu kāpēc Latvijā ir tikai viena komanda. Starp citu- mēs vinnējām Polijas čempionātā.

Kā es jūtos pēc 25 noietiem kilometriem? Diezgan jutīgi, jo palēnām sāk sāpēt visi, iepriekš neeksistējošie, muskuļi! Mans pārgājiens izdevās labs. Bijām mazāk kā plānots, bet, arī 5 cilvēkiem ejot, bija visnotaļ interesanti. Gājām no Mangaļsalas mola (+2km no autobusa galastacijas) līdz Gaujas ietekai jūrā un tad līdz Carnikavai. Sākuma plāns bija galā iet gar Gauju, bet iepriekšplānošanas rezultātā tika noskaidrots, ka tur ir ļoti purvains un Gaujai ir daudz attekas, tādēļ bija nedaudz arī jāpaiet atpakaļ, līdz vajadzīgajai vietai, kur iet Carnikavas Laivu iela. Tā kā mērķis- Gauja bija sasniegts, tad nekautrējāmies sēsties busiņā, kas sagadīšanās pēc bija tur un varēja mūs aizvest līdz vietai, kur mūs gaidīja mīksti beņķi un šašliks. Padirnējuši kolēģes pagalmā ar pilnām māgām, nolēmām ka ir laiks pieveikt pēdējos 2km līdz vilcienam. Tos pieveicām diezgan raiti, bet ierodoties stacijā secinājām, ka vilciens ir vēl pēc 40min. Kā jau sagurušiem cilvēkiem pieklājas, apsēdāmies uz stacijas soliņiem. Tad protams no nekurienes uzradās urla un tā vietā, lai kāstu cigaretes, meklēja kašķi visos iespējamajos veidos. Pēc "zvans policijai" imitācjas, viņš likās mierā. Tiesa gan, pēc brīža mēs pamanījām ka viņam uzradušies draudziņi un, mīļā miera labad, nolēmām atlikušo laiku pavadīt uz cita soliņa. Viss beidzās laimīgi, vismaz mums. Pavērojot šos attiecīgos ļaudis pa gabalu, bija skaidrs, ka treniņu sparingā viņi šovakar noteikti sameklēs. Vismaz pēc tam, kad būs iztriekuši plastmasas divci un izēduši pāris pakas semuškas.

Vēl viens no šīsdienas priekiem bija tas, ka beidzot varēju izmazgāt matus. Protams saudzīgi un neslapinot operēto ausi, bet vienalga. Tik patīkami. Pie reizes apskatījos arī kā izskatās auss...būs feini. Es jau jūtu, ka kādu laiku sekos zirgastu un copju periods. Cik var staigāt ar vaļā matiem?! Beidzot būs variācijas matu sakārtojumā. Otrdien došos izņemt šuves. Cerams pateikts, ka var nevelkāt matu lentu 24/7. Man gribās ielikt auskarus..bez tiem tāda nepilnīga sajūta.
Un pusceļā uz Rīgu braucot sapratu- ja man spīdēs saule acīs, tad man nav ausu aiz kuram aizkabināt saulesbrilles, jo tur priekšā ir matu lenta, kas piespiež ausis pie galvas, un apakšā nevar kājiņas pabāzt, jo tur ir šuves un nav patīkama sajūta. Labi ka saule nespīdēja.

Stāsts sākas ar to, ka vecāki nopirka sev jaunu mašīnu. Līdz ar to protams vecajai bija nepieciešams jauns stūrmanis.Izmantojot vienīgās meitas Latvijā (arī vienīgās, kurai ir tiesības) statusu, atbraucu uz Rīgu ar mašīnu. Jūs jau saprotiet- trešajam tēva dēlam nepieciešams bērītis! Līdz ar to ir sākusies jauna ēra manā saimniecībā. Visu dienu stresoju kā nu būs, jo nebiju braukusi pa Rīgu, kopš tiesību kārtošanas. Bet iemaņas paldies dievam ir palikušas tur, kur bija.