Šodien pirmo reizi dzīvē devos uz autoservisu. Laikam atlikušais mēneša budžets būs jānogriež līdz roltonu līmenim (pašlaik jau ir pelmeņu līmenis, tāpēc nav jau diži tālu kur krist). Protams visas nelaimes (aka naudas akači) rodas reizē- arī veļasmašīna izdomāja salūzt tieši tad, kad nevajag. Nav jau tā, ka kādreiz kas lūztu laikā.
Bet ko nu par to. Lielāks prieciņš par to ka sanāca normāli noparkoties, neskatoties uz to, ka stūre tik pat kā bez pastiprinātāja...tāds žiguļa variants.
Izbaudīju atpakaļ nāciena pastaigu, ejot pa visādām sānieliņām. Patīk man rudens. Patīk man septembris.