Nu jau pagājušas divas nedēļas, kopš esmu pazaudējusi savu ādas nevainību un rotājos ar tetovējumu. Patiesībā nedaudz nobiedēja tas fakts, ka pats process bija tik vienkāršs.  Jau sen bija galva doma ka vajag un gribās. Vienu dienu uznāca iedvesma un tieši blakus pagadījās blociņš un zīmulis. Tad nu radīju to ko vēlos. Pēc tam kādu laiciņu nēsāju šo bildi makā, līdz vienu dienu, iedama no darba mājās, saņēmos un aizgāju pierakstīties. Tā kā esmu gana praktiska un apdomīga savā būtībā (vismaz gribētos tā domāt), tad pierakstījos vēl mēnesi uz priekšu, lai vēlreiz saliktu visus +/-. Pienāca īstā diena. Nešaubījos, gāju, uztaisīju, priecājos joprojām!