Ir viens vecs penzionārs, izbijis skolotājs, kurš man pagājušajā nedēļā bija hotelī ienācis un piedāvājās bezmaksas palīdzēt atkārtot angļu valodas pamatus. Tā viņš te nāk jau mēnešiem un ik pa laikam kādu no mums pamāca (pirms tam šis gods tika citai kolēģei, kas vairs šeit nestrādā). Šobrīd viņš dzīvo viesnīcā netālu no Rīgas centra un meklē lētu dzīvokli Rīgā, jo ir savu Anglijas māju izīrējis latviešu ģimenei (jā, arī angļi nespēj savus kredītus nomaksāt). Tā kā viņam šeit ir garlaicīgi, bet viņš nevēlas zaudēt savas mācīšanas spējas (jāatzīst, ka tiešām liels orators, runā nepārtraukti), tad viņš ir apstaigājis milzumdaudz kafejnīcas un viesnīcas, un piedāvājas visus pamācīt. Pats viņš cītīgi cenšas apgūt latviešu valodu (un jāatzīst, ka viņam sanāk daudz labāk kā dažam labam slāvam).
Un lūk! Šodien viņš atnāca atkal. Un atnesa man Kembridžas mācību grāmatu. Lai es tad, kad man nav ko darbā darīt pamācos, papildu uzdevumus...un tad viņš citreiz garām ejot paņems izpildīto un palabos.
Vot, apbrīnojams cilvēkam entuziasms uz mācīšanu. Laikam jau skolotājs tā ir diagnoze!