Kad pati pīpēju, tad viss likās vienalga- smird pēc pīpim uz ielas, autobusā vai jebkurā citā vietā, tas mani netraucēja. Tad, kad atmetu, tad kādu laiku biju baigi saprotošā un ejot pa ielu nepievērsu lielu vērtību tam vai kāds, pa priekšu slājošais, pīpe vai nē, jo sapratu kā ir kad gribas uzpīpēt. Bet tagad, kad ir pagājis pusotrs gads kopš nepīpēju, man uznāk nenormālas dusmas, ja kāds piesmirdina manu gaisu, vai iekāpj autobusā un, tad nu visiem apkārtējiem ir jāosta neciešamā benčiku smaka. Vai vēl trakāk, dēļ izmesta benčika karstā dienā svilst musars un visa iela tiek nenormāli piesmirdināta! Tāpēc pīpētāji..esiet jauki- nepīpējiet vārtrūmēs, jo man pa atvērto logu nāk iekšā dūmi!