Cepeškrāsns

Šodien nosecināju, ka man laikam būtu divi "ātrās notievēšanas" veidi- paralēli visiem pārējiem produktiem ir jādzer kafija un jāēd žāvētas aprikozes, jo no šīm lietām man vienmēr garantētas ātras kājas uz vietu, kur pat karalis iet kājām. Lai nu kā būtu, tas laikam nav tas labākais veids, tādēļ no uztura tiek izslēgtas aprikozes. Kafija šo godu būt melnā saraksta ir izpelnījusies jau no izseniem laikiem (priekā, iedzeru zaļo tēju ar piparmētras piegaršu).
Atliek vien turēties pie sava ūberkrutā rievotā riņķa griešanas un liegām gurnu kustībām domāt par to cik nu viss šis Ķīnas ražojums būs efektīvs..pagaidām tik vien ka zili sāni, bet dažreiz jau vajag sevi nedaudz pamocīt.

Pieprasu atlikt sniegu uz 2 nedēļām.

Vakar beidzot biju pie zobu higiēnista...vēl šodien priecājos. Nu vairs nav ne mazāko pierādījumu tam, ka es kādreiz pīpēju kā skurstenis un dzeru daudz melno tēju. Pēc šīs patīkamās procedūras izdomāju ieiet autoskolā un pamēģināt likt teorijas eksāmenu (ne pirmo reizi). Un urrā..man izdevās bija maksimāli pieļaujamā viena vienīgā kļūda, un nu man ir štampogs kartiņā, un vēl viens solis tuvāk tiesībām. Tā jau laikam ir, ja speciāli gatavojās un iet, tad nekas nesanāk, bet ja ar tādu nelielu "kā būs būs" sajūtu, tad uzreiz izdodas.

Jauku jums vakaru, es turpinu skatīties visas Zvaigžņu karu sērijas. Četras jau esmu noskatījusies. Šķiet ka visām sižets ir gandrīz vienāds, bet ir lietas, kuras dzīvē vienkārši ir jāredz. Nākamā lieta, ko nekad neesmu redzējusi ir Džeims Bonds..nu gan jau paspēšu.

Šodien bija beidzamā braukšanas nodarbība (tagad atliek tikai visādi eksāmeni). Ceļā uz tiesību iegūšanu nu stāv tikai mans slinkums noteikumu lasīšanā.
Bet vispār vēlējos palielīt savu instruktoru- Andris Raudulis (brauc ar mazdu..smuku..pelēku..mašīnas modeļus nepazīstu nejautājat...bija 4 durvis un 4 riteņi). Pirms tam pie stūres biju piesēdusies tieši 2x (abas vienā dienā, nedēļu pirms braukšanu sākšanas), kad gan mamma, gan tētis man pamācīja kā iedarbināt, stūrēt un kur kādi pedāļi stāv. Tātad biju pilnīgs dunduks. Pirmo braukšanu norunājām pie Uzvaras pieminekļa un turpat arī sākām visas pārējās. Braukšanas ilga pusotru stundu un vienmēr nobraucām no sākuma līdz beigām bez jebkādām liekām pīppauzēm un kavēšanām. Pirmajā reizē braukājām pa laukumu un es iemēģināju stūrēt un sajust, kas par zvēru tā mašīna ir. Nākamajā reizē jau grūtāk (tagad par to smiekli nāk) braucām uz Zaķusalu...tur viena tāda taisna iela..pa to braucu uz priekšu un atpakaļ un iemācījos kā uz ielas mašīnu apgriezt un kā uzsākt un apstāties..un atkal uzsākt un atkal apstāties. Tā ar katru reizi man klāt pielika kaut ko jaunu un palielināja grūtības pakāpi. Ja sākumā instruktors sēdēja pie stūres un aizveda mani uz vietu kur maza satiksme, tad pēc laikam pirmām 3 reizēm es to darīju pati un tiešām nobraucu visu braukšanai paredzēto pusotru stundu. Vienmēr pirms kāda sarežģītāka krustojuma apstājāmies, instruktors uzzīmēja kā būs jādara vai arī parādīja kā jāizbrauc un tad es to darīju pati..noteikti ar trīcošiem ceļiem. Arī braucot, ja pielaidu kādu kļūdu, tad viņš man uzzīmēja un pastāstīja kā vajag. Tātad instruktors ļoti pacietīgs, runā ne pa daudz, ne pa maz (pašai arī nekad nav paticis lieki pļurkstēt). Kopumā nobraucu 17x. Divas reizes bijām uz figūru laukuma. Pirmspēdejā braukšanā viņš bija izkopējis materiālus, kur sarakstītas atbildes uz visiem tiem jautājumiem, ko uzdos csdd pirms eksāmena..nu tur par protektoriem, lampiņām, kā ratu nomainīt utt. Pats parādīja, kas zem kaputa, kā kas izskatās. Man kā sievietei diezgan noderīgi. Vienojāmies ka pēdējā braukšanas reizē būs tāds kā eksāmens..vērtēja tāpat kā būtu vērtēts csdd eksī...tad nu šodien braucu kā dieviņš un pieļāvu tur kaut kādas vidēji rupjas un mazsvarīgas kļūdas, bet kopumā es būtu nolikusi. Parakstīja manu grāmatiņu un es smaidīga gāju mājās. Kā jau teicu, tagad tik jāsaņemas ar teorijas mācīšanos.

Krievu klasika viesnīcā:
1) iebrauks, visu gribēs lēti, bet ar lielāko luksu
2) 100x pārjautās internetam paroli un 101x noliks savu portatīvu, planšetnieku utt. uz recepcijas letes, lai nu es kārtīgi redzētu ka viņš māk lietot internetu un ir apgreidots ar visādam ierīcēm
3) vēl pārdesmit reizes mēģinās pieslēgties internetam, līdz beidzot es parādīšu kā...un man nezkāpēc sanāks ar pirmo
4) nosēdīsies pie recepcijas un skaipā apzvanīs visus savus radus un draugus Krievijā, lai tie zina, ka viņš ir ieradies Rīgā un neko nedara..tāpat vien staigājot apkārt (jāpiebilst, ka pēc iečekošanās ir bijis tikai internets nevis Rīgas ielas).

Un tā notiek regulāri ar dažādu dzimumu un vecumu un maka biezuma krieviem.

Lasu "Ilustrētajā zinātnē" par kurpēm kuras dabā pilnīgi sadalās un ierokot tās zemē virs tām uzzied magones vai mārpuķītes, jo tajās ir iestrādāta neliela sēklu paciņa. Tā ir tik lieliska ideja. Vēl varētu sāk ražot šādus plastmasas maisiņus, jo tad grāvmalas būtu daudz skaistākas. 

Tā kā man ir tikai viena brīvdiena, tad iešu mājās un špaktelēšu sienas. Šis remonts ir nedaudz ieildzis un ir jādara, lai kaut ko izdarītu. Vienīgā nelaime no špaktelēšanas ir tā, ka man pēc tās liekas, ka es esmu izžuvusi, jo āda paliek ārprātā sausa.
Mierinu sevi ar domu, ka beigās man būs skaista virtuve!

1) Šlesera reformu partija! nu vēl seklāk jau nevar!

Lēnā garā virzos uz priekšu ar savu autovadītāja tiesību likšanu. Skolas eksāmenu kārtoju vienreiz un nenokārtoju, bet drīz iešu atkal un nu jau vēl gudrāka. Ik pa laikam papildu CSDD mājaslapā esošo eksāmenu. Vakar pirmo reizi sanāca ar 0 kļūdām :) Cerams, ka skolas eksī ar tā veiksies.
Arī ik pa laikam piesēžos pie stūres. Šodien iemācījos (vismaz pašai likās ka man baigi kruti sanākt) braukt visādas figūras. Un līdz ar šodienas notokušo brukšanas reizi, esmu izbraukusi minimālo braukšanu skaitu 7(14)...tagad laikam būs jāsāk čīkstēt instruktoram, lai laiž uz eksāmenu (pati protams apzinos, ka man vēl diezgan kļūdas braukšanā, bet nu jāsāk jau likt viņam manīt, ka neesmu naudas maiss).
Bet pa lielam viss ir baigi forši!

p.s. mans kaķis māk kustināt vienu ausi un uztaisīt varen šķību seju! Smieklīgi!

Kompis lēnām gaida savu nāves dienu...vai arī atdzimšanas. Šodien atkal uzleca zilais nāves ekrāns...un ik pa laikam viņš man uzdzied ritmisku cik cik cik cik cik. Labi ka visas bildītes un papīriņi jau smuki noglabāti arī citur.

Ir uznācis absolūtais slinkums ko šeit rakstīt. Esmu pēkšņi apjēgusi ka ir jau augusta beigas un nu cenšos vēl saķert vasaras sajūtas. (man gan ļoti patīk arī krāsaini saulainais rudens, kas ir mans mīļākais gadalaiks..protams saulainās dienās).
Esmu arī līdz matu galiņiem ar putekļiem, pielipusi pārmaiņus pie špakteļlāpstiņas, celtniecības fēna vai abiem vienlaicīgi. Mājās tiek remontēta virtuve. Tas protams rada daudz dažādas neērtības. Šķiet ka pēc šī notikuma regulāri mazgāšu traukus, jo tagad tas tiek darīts pēc katras tējošanas tik bieži ka brīžiem šķiet ka to vien daru kā mazgāju traukus. Bet- skaistums prasa upurus!
Arī tiesību iegūšana ar visām teorijām un braukāšanām prasa daudz laiku (vairāk gan laiku patērē visādu nejēdzību izdomāšana un darīšana, lai tikai nebūtu jādara tas kas tiešām ir jādara!). Bet kopumā viss ir baigi forši un dzīve joprojām ir skaista.

Šodien man ir sācies jaukais divnedēļu atvaļinājums. Un kas gan var būt labāks par ekskursiju uz Zoodārzu, lai uzsāktu atpūtas maratonu. Tad nu ar D. devāmies skatīt zvēriņus. Nebiju tur bijusi ļoti ilgi, tā ka man bija interesanti. Un iespējams, ka šī bija pirmā reize, kad izstaigājām un apskatījām pilnīgi visu, jo vadījāmies pēc kartes un centāmies neko nepalaist garām. Kad parādījās lielās slāpes, tad uzgājām vienā kioskā izlejamo kvasu, kas bija dievīgs.
Bijām arī plānojuši paķert kādas kastītes pēc zoo, bet nu tik daudz bijām staigājuši, ka vairs neatlika spēka. Tām būs jātaisa speciāls brauciens.
Un pats jaukākais ir tas, ka diena vēl nav galā un ir paredzēta vīnošana ar draudzeni parciņā. Ak šīs skaistās brīvdienas!

Sestdien bija paredzēts doties kartē pa labi uz pamatskolas salidojumu, bet izdomāju nobastot un devos kartē uz leju uz Ķegumu ciemoties. Kakraz Lielvārdē bija pilsētas svētki, kurus ar māsīcu un krustmāti devāmies aplūkot. Nasing spešal neredzējām, bet toties ieklīdām jaukā tirdziņā, kur katra sev nopirkām kādu lietderīgu krāmu (es tiku pie karija un āzijas garšvielas). Vakarā besītis un 2 pudeles vīna, kuru tukšošanas laikā skatījāmies ņū-wave cirkizrādi.
Šodiena atkal neplānoti devāmies uz Krapi, kur es starp citu nekad nebiju bijusi. Cepām ribiņas, dzērām alus, sitām dundurus..vēlreiz teikšu ka sitām dundurus, jo tie bija milzīgi, uzmācīgi un visur, iemēģinājām jaunu šoseju un vienvārdsakot jauki pavadījām laiku. Divas dienas ir paskrējušas nemanot, bet es par to nebēdāju, jo pēc rītdienas darbadienas sāksies atvaļinājums.
Un tagad manā priekšā stāv Lienes dāvātā, no Ķīnas vestā vistas kāja želejā...un tieši kāja ar pirkstiņiem nevis stilbiņš. Nespēju saņemties degustēt, bet noteikti to izdarīšu!

Bija paredzēts šodien braukt ar vilcienu Rīga-Strenči, bet baigi uznāca miegs. Tad nu piecēlos un domāju ka man vēl ir gana laika, bet nekā. Izrādās, ka šis vilciens tagad kursē pusstundu ātrāk kā ierasts. Tad bija doma, ka jāskrien uz kādu autobusu, bet slinkums ņēma virsroku. Luņojos pa māju un izdomāju plānu. Nevaru saprast..aiz karstuma, vai aiz ilgām pēc skolas..es šodien iestājos autoskolā. Tā kā man bija pagadījies viens kopīgās iepirkšanās portāla kupons šādai darbībai, tad līgums tika noslēgts ātri. Uzreiz devos arī uz medicīnisko komisiju, kas notika vēl ātrāk. Atķeksēju tik ka man nav nekādas vainas (un nav jau arī)un nosaucu trīs burtiņus acu pārbaudē. Tagad paskatījos un mana medicīniskā izziņa nu ir smuki jau piereģistrēta csdd.
Viss jau būtu forši, bet tāda neliela satraukuma sajūta. Pirmkārt jau par to, ka tagad darbā jāpārtaisa grafiks vai jāsameklē kāds, kas manā vietā pasēž ik pa laikam. Tāpat arī ceru ka neradīšu draudus tautai un būšu normāls braucējs.

Divas absolūti foršas un jaukas brīvdienas, kurās notika ļoti daudzas lietas. Varētu uzrakstīt garu un interesantu stāstu, bet labāk īsi un kodolīgi:
a) esmu ieguvusi diplomu par 1. leveļa izglītību un nu es esmu personāla speciāliste
b) biju Tukumā ballītē
c) man mājā tagad ir metru gara superbalta lillija, kuru apbrīnoja visas vietējā stūra veikala pārdevējas
d) daudz daudz aliņi un sarkans/sarkans jaukā kompānijā
e) arī mani pleci saulē apdeguši sarkani sarkani
f) pabijām Klapkalnciemā un jūrā ideāli silts ūdens
g) pēc jūras dzesējos aukstā pirtiņā un saplūcu daudz liepziedus no tur esošajiem zariem priekš tējiņas
h) joprojām priecājos par discovery kanāliem savā kastē. Beidzot ir kas jēdzīgs.

Visu laiku mēģināju sameklēt frizieri, kurai pateikt lai griež un viņa nogrieztu tā, ka man patīk! Beidzot tas ir noticis. Ar draudzeni aizgājām pie viņas pastāvīgās frizieres un nu esmu priecīga par savu jauno matu griezumu :) Patīkami pavadīta diena un smaids sejā. Ceru tik ka draugam arī patiks!

Un protams klasika.
Tā vietā, lai es cītīgi lasītu biļetes, es mazgāju traukus, mīļoju kaķi un sāku skatīties jaunu seriālu. Lai rīt visi mani personīgie dievi stāv klāt un ļauj man izvilkt to vienīgo vienīgo eksāmena biļeti, ko es vēlētos un spētu atbildēt. Un lai prezentācija veras vaļā un es smuki izskatos. Ak..ātrāk rītvakaru, kad viss būs beidzies un varēs ar meičām iedzert vīna glāzi (vai 2 vai 3).

Tā kā man ir atvaļinājums, tad pirmo tā nedēļu pavadu pie vecākiem laukos. Prieks, ka šis ir tāds aktīvs posms mēnesī un notiek dažādi pasākumi. Esmu paspējusi pabūt kaimiņu ciema zaļumballē ar leģendāro grupu Zeļļi, vietējā tautas namā un tejātera izrādi un vakar biju ielīgošanas pasākumā. Sievas taututērpos mūs vilka līdz apdziedāt ozolus. Kārtīgi pēc tradīcijām tika dziedātas dziesmas un visi sadevušies rokās gāja apkārt ozoliem tos slavēdami. Pats saulgriežu pasākums notika uz saliņas (man te ir skaists muižas parks, kurā ir dīķis ar upītēm un saliņām). Lai uz tās nokļūtu bija jāpušķo vārti...jāsien pļavu zāļu pušķīši pie meijām. Kad nu visi to bija izdarījuši, tad varēja doties uz saliņas, kur jau bija uzcelts ugunskurs. Tika siets un ēsts siers, dzerts alutiņš, dziedātas dziesmas un dejots. Vakars jauks. Šorīt neliels paģirs, bet kopumā sajūtas foršas un saulgrieži nosvinēti. Šodien neliels mieriņš,bet rīt jau laižam uz kurzemi, kur būs mani pēdējā gada jautrākie (pagaidām tā izskatās) līgo! 

Vakar biju klasiskā lauku zaļumballē. Bija gan kautiņi, gan daudz alkohols, gan vietēja mēroga drāmas. Vakars interesants. Toties no rīta saullēkts bija perfekts. Dēļ tā vien ir vērts nakti negulēt. Atvaļinājums tomēr ir lieliska nekā nedarīšanas padarīšana.

Man ir sācies atvaļinājums, bet visu laiku līst. Nekaunība! Cerēšu ka pēc jāņiem vismaz būs normālāk. Kopumā iesācies ir jauki. Visādas aktivitātes un pasēdēšanas. Vienīgi ka gribētos zvilnēt saulē un būt ārā nevis tupēt mājā.