Kā jau iepriekš minēju, tiku pie ielūguma uz Positivus (paldies,darbiņ!). Tad nu, pasitusi padusē savas svaigi ielaminētās pasākuma programmiņas, ceturtdien pēc darbiem devos uz Palladium to iemainīt pret striķīti, kas nākamās 3 dienas nepametīs manu roku. Jau izejot uz ielas sajutu kaut kādu nebūt festivāla sajūtu, jo meitenes uz Čakenes pūta burbuļus, kas lieliski papildināja manas ballītes sajūtas. Protams smaids sejā bija jau parādījies pāris mirkļus iepriekš, pie aproču licējiem, kas manā gadījumā bija simpātisks čalis, kurš  diezgan labi mācēja radīt pozitīvas noskaņas. Nākamā rītā dāmas sameta mantas vāģī un devās dzīvē. Visas pārējās dienas pavadījām kā jau festivālā (ēst, dzert, ballēties...atkārtot). Dzīvojām pie kemperiem, kur jau otro gadu mums kaimiņos piemetās lietuviešu kompānija. Arī šoreiz kaitinoši skaļi (loģiski, jo tā bija viņu vecpuišu ballīte) un tikpat kaitinoši laipni...apmaiņā pret savu skaļumu, viņi dalījās ar elektrību, alu, grauzdiņiem u.c. labumiem. Šķiet ka ne uz vienu koncertu viņi pat neaizgāja, toties ballīti bija iegriezuši pamatīgu. Mēs, lai arī šogad grupas nebija tik saistošas kā citkārt, diezgan labi sabalansējām ballīti „mājās” un iešanu uz „centru”. Mājas mums sastāvēja no 4 mašīnām un pāris teltīm. Novērtēju iespēju gulēt teltī, kas ir milzīga. Pat neskatoties uz blakus trokšņiem izgulējos diezgan labi. Kā katru gadu bija visas ekstras luksusa dzīvei- ledus kastes, nojume, galds..un plītiņa uz kuras svētdien vārījām lielisku soļanku.

No grupām šogad nebija pārāk daudz atklājumu un lielākā daļa grupu šķita pārāk mierīgas priekš festivāla. Kā jau katru gadu, Palladium skatuve ir nebaudāma. Tu vai nu nav gaisa, vai jāklausās basi no citām skatuvēm. It kā tur paklausījos Cigarettes after sex, kas šogad bija viena no divām grupām, ko vēlējos dzirdēt, bet diemžēl visu koncertu nespēju izturēt tajā siltumnīcā. Otra bija M83, kas man patika, pat neskatoties uz to, ka nenospēlēja manu mīļāko šīs grupas dziesmu Wait.  Iggy Pop, lai arī sažuvis, bija diezgan aktīvs un klausāms. Bija arī mūziķi, kas pārsteidza ar savu sirsnību pret publiku- puķumeitene Josh Stone un vecais krabis Charles Bradley. Galīgi nebaudāms bija John Newman, kuru mēs pametām jau pēc pirmās dziesmas. Patika Comedy Latvia! Par pasākumu kopumā- ballīte laba, bet iepriekšējos piecus gadus man patika labāk (palieku veca?!). Šogad šķiet bija mazāk apmeklētāju & nebija grupas, kas man ļoti patiktu. Kemperu zonas atdalīšana ir laba lieta, bet tad vajadzētu nodrošināt arī papildus izlietnes, jo iepriekšējos gados, tās bija ērti sasniedzamas telšu pilsētā (varējām protams piemaksāt par ieeju telšu pilsētā, bet come-on, jau tā maksa par kemperu zonu ir pietiekami liela, vismaz lai var cilvēcīgi pēc wc nomazgāt rokas! No vairākiem kompānijas biedriem izskanēja šaubas vai nākamgad doties! Galvā nodomāju to pašu...tikai tad, ja būs labas grupas. Šogad vismaz man bija bezmaksas biļete, līdz ar ko vismaz mazāka sāpe par to.