Otrdienas agrais rīts, jūrā nodžumīts
Plkst. 2.00 pamodos no karstuma. Man ir karstākā istaba dzīvoklī, I guess :-) Iegāju aukstā dušā (kaut gan, kurš tad tagadējos laika apstākļos Rīgā iet siltā vai karstā dušā?). Miegs vienalga nenāk.

Palasīju drauglenti, tur psihz_roniz uzrakstījusi par smalkajiem dvēseles zobratiņiem, kurus mazliet ietekmē skarbās dzīves cukursmiltis.

Gandrīz jau sāku rakstīt sev tipisko žēložanās un gaudu stāstu par savu grūto dzīvi LOL, bet tad sapratu, ka priekš tā ir pārāk karsts; ienāca prātā, ka mašīnā taču ir kondicionētājs — tātad jādodas gulēt automašīnā %-)

Sagribējās izpeldēties. Tā kā komeeta_naak bija online, un viņa pārzina lieliskas jūras peldvietas un piekļūšanu pie tām, nekavējos vairs ne mirkli, un viņa bija tik laipna, ka piekrita piebiedroties :-)

Aizbraucu līdz noteiktajam rendez-vous punktam, aizbraucām līdz jūrai, pabarojām odus, nopeldējāmies. Ohh, bija labi, atvēsinoši.

Skatījāmies, kā saule lec. Šorīt saule leca ļoti izteiksmīgi. Debesu austrumu malu klāja dūmaka, tā ka saule (kura sākumā izskatījās pēc strīpiņas, lidojošā šķīvja, beidzot pēc diska) nemaz nežilbināja acis, un bija skaistā sarkanā krāsā (te viedokļi dalās, esot bijusi rozā). Skaisti!

komeeta_naak izteica vēlmi pabraukt pie auto stūres — viņai tīri veikli sanāca (pa nomaļu ceļa posmu). Bija gatava turpināt apmācības kaut tūlīt, tātad entuziasms ir, super (-:

Paskatījāmies uz Vecdaugavu. Jocīgi, nekad nebiju pie tās bijis... ir tik daudz vietu, kur nav būts.

Aizvedis komeeta_naak, aizbraucu līdz dzīves vietai. Uzskrēju augšā, ieēdu mazliet medus, devos skriet (ap plkst. 6.30, kas patiesībā ir vēlākais jēdzīgais skrejamlaiks šajos laika apstākļos, jo vēlāk kļuva arvien karstāk).

Pēc skriešanas iegāju dušā, pēc tam izvārīju auzu pārslu putru. Uzklabināju šo rakstudarbu, vēl ieklabināšu par skriešanu, un ēdīšu brokastis.

Un jā, tagad miegs nāk. Nu, bet kur viņš bija plkst. 2 naktī, ko? Ha.