svētdienu noslēdzot
4 stundas bija kārtējo reizi tas dīvainais stāvoklis

kad vienkārši visi procesi galvā tā uzkaras, ka vienkārši gulēju un nespēju pakustēties, tik ļoti visam nebija jēgas vairs
nevar pat izslēgt gaismu vai noģērbt t-kreklu vai aiziet uz tualeti, guli kā līķis un esi nekas, kaut kāds šausmu un tukšuma kamols

par laimi, pārgāja, atlaida

okay, pietiks, srsly.

šī nedēļa bija tipisks personīgais horroršovs: darbā lasīju internetus — nepadarīti darbi — nožēla — bezmiegs — visu nedēļu neizgulēšanās — neskrēju — sāku dzerstīties — sabruku

nākošnedēļ es tā vairs negribu, thankyouverymuch.

Jo ir tik skaista vasara, viss zaļš, silti, labi — tādā laikā nedrīkst galvā notikt šausmas!

P.S. bet notiks jau, kā parasti, ho, ho, ho...

UPD. ļoti gribas iedzert