pagātne nes aiziet, atskats par iepr. dienām
6dien 50km+ ar velo, mellenes ēdu mežā pirmo reizi šovasar netālu no Liberiem (un RIX'a), 10 m no ceļa sūnās ieaugušu atradu velo priekšējo lukturīti, nospiedu podziņu, un izrādījās, ka lukturītis darbojas, spīd. nez, cik ilgi mežā nogulējis — kopš pavasara, vai varbūt ilgāk.
7dien pirmo reizi biju avotos
1dien pirmo reizi kolchōzā spēlējām katanu; vēl 1. dien jubileja, 1 mēnesi bez brillēm staigāju, visu laiku kontaktlēcās, vārdu sakot laikam brilles pēc iespējas vairs nekad nevalkāšu
2diena kkā darbīgi ātri pagāja, bet nenozīmīgi, nepamanāmi, nekāda reljefa
3dien nez kādēļ (rādījās murgi par darbu un iestājās nereāli reāla panika) pamodos plkst. 6.00 no rīta, ieslēdzu auto un aizbraucu uz Mangaļsalu, noskrēju 10km gar jūru basām kājām, izpeldējos. vēl — kauliņi ir mesti, iedevu naudiņu, Labai Dabai 2012 būs būt, braukšu turp, Nabaklabā biļete maxājot Ls 18; un vēl šodien ir 1. augusts, iedzēru 2 litrus sidra
instinktīvi kaut kā gribas freidlisti LabāDabā satikt, bet kā, un kāpēc, nezinu, bet kaut kā vienu sekundi likās, ka forši būtu
ā un vēl laikam LabuDabu pavadīšu mērenā un pārpālī, tā vienk. būs
P.S. Ahhhh :-)
P.P.S. Un kādu jaunu sievieti es šodien redzēju Dominas Prizmā pie kasēm... Ahhhh! Tā paķēra. Vismaz pēc izskata — īstā. Rīt, kad darbā gribēsies luņoties, atcerēšos viņu, un neluņošos. Strādāšu. Jo iemesls, kādēļ negāju uzreiz iepazīties — man jau nav ko šobrīd piedāvāt manai mīļotai sievietei. Gan jau! Kad pienāks laiks! ... bet tik... tik.... es uz viņas seju varētu skatīties stundām ilgi... ahh.