atvienots
ā es vēl šodien jūtos tāds temperatūraini detačots no reālitātes, viss vienalga

nē nu teorētiski, ja drusciņ "saņemšos" (izcili riebīga paradigma par to "saņemšanos", kas vispār par nahuj ka jāsaņemas, tā ir kaut kāda sangviniķu izdomāta huiņa), un nedarīšu straujas kustības, tad ir izredzes, ka mani neizlidinās no pašreizējās darba vietas

un pēc dažu stundu darbā strādāšanas tupas sēdēšanas pie ESM displejiem Hesītī nopirku Rudzu Burgeri, un manā mazajā kārtīgajā jaukajā istabiņā to apēdu uzdzerdams Cēsu Pinti (Ls 0,45 Rimčegā) vispār dzert uz temperatūru ir 'osom, sit pa galvu kaut kā citādāk, interesantāk

starp citu, lai neviens neiedomājas, ka mani priecē tas, ka es nestrādāju, noguļu darbu un vispār esmu sliņķis — man tas reāli sāp, ka es tāds esmu un nespēju panākt izmaiņas uz labo pusi, man vispār ir smalka un trausla dvēsele

tagad drīz es iešu uz\pie auto, , vārdu sakot iešu ar auto braukšu uz Mangaļsalas pludmali, man liekas tā ir laba ideja klausīties austiņās raidījumu par sātanu, dzert aliņu pludmalē un saule riet. vot. ko ta sēdēt 4 sienās, LLol? ja šī būtu pēdējā diena manā mūžā (nu kā to sludina visas tās pozitīvisma huiņas, ka dzīvo it kā katra diena kā pēdējā), es tok brauktu skatīties kā saule riet sātana mūzikas pavadījumā, MHM :-)