liegais ārprāta pieskāriens... ē es gribēju teikt, pirmdiena
Kaut kad no rīta nolikos pagulēt dažas stundas, nogulēju no plkst. 7.00 līdz 16.00.

Augšāmcēlos no saldās miega kōmas, konstatēju, ka šajā pasaulē nekas nav kļuvis labāk, un sliktāk arī ne, un ka vispār jūtos tīri labi, jūtos izgulējies un laimīgs, neskatoties uz to, ka viss ir gadīgā dir$ā.

Kaut ko ņurcījos pa mājām, bezsakarā. Šausmīgi lauza kaut ko darīt, tomēr piezvanīju un pieteicos pie zobārstes uz ceturtdienu, ļoti agri no rīta, plkst. 10.00, eh, un vēl otrdien plkst. 9.30 uz servisu ar autiņu aizbraukšu, tās sveces mainīt vai svečvadus, lai neraustās dzinējiņš, kad gāzīti uzdod aukstam motōriņam esot, šmurrr, ņurrr, murr.

Paēdu kebabos Kr. Barona x Matīsa, kebabu vidējo un frī kartupelīšus.

Nopriku absurdu pārtiku gudrajā Rimi — aužu pāršļas, bezpienu, sviekstu, rūpjmaizi svaigu mīkstu smaržīgu ar atlaidēm un vēl žavetas pļūmes. Un saudējumu Pū-Polz.

Atnācu mājās ap plkst. 20.30 un paņēmu divriteni un aizbraucu līdz Mangaļsalas molam un atpakaļām (endomondo maršrutiņš), sanāca brauciens 53 kilometri un braucu 2 stundas un 42 minūtes, vidējo ātrumu rāda 20 km/h, nu jā, kaut kā ļoti daudz spēka nav, bet pietiekoši.

Mangaļsalas mōla galā sēdēju kādu pusstundu, piekļāvu kājas un vaigus (dibena) saulē sasilušajam betōnam klāt. Ievērības cienīgākās ainas, kuras iededzināja reālitāte acu tīklenē uz kādu laiku:
— saule skaisti riet, tik skaistas krāsas, ka vispār katru dienu vajadzētu saulrietu skatīties, stc. tas bija ap plkst. 21.50
— atbrauca jauna sieviete un jauns vīrietis uz divriteņiem, nolika divriteņus, tad stāvēja un skūpstījās, pēc tam apsēdās, atvēra šampanieša pudeli, vīrietis to atvēra, tad viņi salēja dzirkstošo vīnu plastmasas alus glāzēs un dzēra un smaidīja un izskatījās, ka jutās labi par to visu un apkārtni
— divas jahtas un ogļu pārvadātājkuģis

Pēc tam atbraucu mājās un uzcepu sev pāris maizes šķēles uz pannas un tēju uztaisīju un skatījos Youtubē "Air Crash Investigation". Ja lidmašīna lielā ātrumā ietriecas zemē, tad cilvēku ķermeņi tiek saplosīti un mētājas blakus fizelāžas atliekām. Ā, un dažreiz kritiskajās situācijās tomēr piloti izdara visu iespējamo un visi izglābjas. Vienā sērijā bija interesants gadījums, kad katastrofa notika 20 gadus pēc tam, kad bija noticis tās iemesls — lidmašīna gaisā saplīsa gabalos, jo pirms 20 gadiem tika nepareizi veikts tās remonts. Interesanti, kā jutās cilvēki, kuri bija piesprādzējušies savos krēslos, kad ieraudzīja, ka lidmašīna apkārt viņiem ir salūzusi vairākās daļās, un viņi krīt, un neko vairs īsti izdarīt nevar.

Es nu jau 2 dienas nelasu internetos rakstus un jaunumus. Aizstāju lasīšanu ar video skatīšanos. Starp citu, kaut kā vieglāk palika, acīm redzot video skatīšanās patērē mazāk smadzeņu resursus. Maķenīt vieglāk kļuva saņemties darīt niecīgos ikdienas darbiņus. Detoxikācija.

Ir plkst. 6.10 no rīta, visu nakti neesmu gulējis, skatījos tās filmiņas par lidmašīnu katastrofām un to izmeklēšanu tikai. Man šodien plkst. 9.30 jābūt auto servisā ar visu auto. Nezinu, ko lai dara, vai pagulēt mazliet, vai arī negulēt, droši vien gulēšana ir vienīgā pareizā atbilde un šo nepareizo jautājumu.

* * *

Tā pa lielam vēl joprojām neko nesaprotu, neko nevaru padarīt, bet nu kaut kā kārpīšos, safiksēšu to kārpu lietu, salabošu līdz galam auto, nočekošu, vai zobi kārtībā. Pamatlietas. Soli-pa-solim.

* * *

P.S. Your pain is the breaking of the shell, that encloses your understanding.