Pašsmagdiena
Un vispār šodien bija tāda pasūdīga man diena.

Atnācu uz darba vietu ļoti vēlu. Un tā arī neizdevās pieķerties darbiem... Tā vietā lasīju visādus interesantus un absolūti bezjēdzīgus internetus, salasījos tā, ka bez maz galva sprāgst pušu un vispār vairs nevar padomāt. Kaut es to darītu speciāli, ar nolūku — tad es to varētu izbeigt.

Jābēg, jābēg ko kājas nes. Uz kaut kurieni, kur darbā un brīvajā laikā nav internetu. Kaut kur, kur nav internetu, kur ir stabilitāte, kur nav jādomā, kur ir ritms un kur var nopelnīt mazliet vairāk, nekā noēd.

Nu kāpēc visam jābūt tik sarežģīti, nu kāpēc pašam sev visu tā jāsapiņķerē un jāsarežģī.

Šaubas un nelaimīgums, vārdu sakot.