Maz miega -- paviršība -- asumpcijas faktu vietā -- sviests. Izlasīju vārda "ķīmija" vietā "ķīmijterapija" un panesās. Būtu vismaz pilnmēness vai daudz dziriņa iedzerta, tas kaut kā izskaidrotu tādu sviestiņu...

Anyway, kas izdarīts, tas izdarīts, varbūt šodien sanāks labāk. Jo nodomi jau būtībā ir labi. Šorīt garastāvoklis ir kaut kāds tāds ^_^



... vai šādi, kaut kā pa vidam



P.S. What would Albert Rosenfield do?

Esmu nervozs un satraukts, rīt eju pie galvas ārstes!

roka ir loceklis
BET
loceklis nav roka

nu vismaz dažas sekundes kamēr nebiju īsti pamodies, man tas likās baigais paradokss, pēc tam jau vairs ne

Bija plāns — ha ha ha — piecelties plkst. 7.15.

Nu, rāpojot laukā no gultas plkst. 13.18, pēc dzīvokļa biedru uzstājīga klauvējiena — paldies :-) — par plāniem var vien tā mazliet rūgti pasmīnēt.

Standarta lietas — noskuvos, iegāju dušā, saklāju gultu, tagad ēdu brokastis... darba vietā būšu no plkst. 14.30. Kas nozīmē — līdz plkst. 22.30.

Tā ir kā spirāle, visu laiku lokiem, lokiem vien...

Kad vakar vēru ciet pārlūka lodziņus, izrādījās, ka vienā es esmu Google kartēs sarēķinājis ceļu no Rīgas līdz Stambulai (bet kāpēc tieši Stambulai!?) ar auto, 2700 km, 190 litri benzīna... Laikam apdolbītajās smadzenēs bija plāns paņemt visu naudiņu, kas ir, iekāpt mašīnā, un braukt līdz siltai jūrai, tur nogulties pludmalē un nomirt badā.

Piecēlos kaut kad ap plkst. 7.00. Radiopulkstenī skanēja nevis LR Radio Klasika, bet kaut kāds kaitinošs Pervoje Avtomobiļnoje Radio, kas patiesībā bija labi, jo bija tik kaitinošs, ka es nevis turpināju gulēt, bet piecēlos.

Paskrēju, pabrokastoju.

Piezvanīju uz auto servisu. Pateicu, ka auto savākšu.

Knakstījos pa mājām. Aizskaitīju naudu par internetu, samaksāju par mobilo. CSDD lapā noformēju vienas dienas braukšanas atļauju, samaksāju arī par tehnisko apskati un nodokli.

Pa ceļam uz sevisu iegāju Merķeļa darbnīcā, izdrukāju un parakstīju vienas dienas atļauju. Ļoti ērti tajā darbnīcā, atnāc ar savu puļķi, iespraud, izdrukā un samaksā. Par vienu lapu Ls 0,02.

Sevisā saņēmu auto, sametinājuši tīri labi, savukārt ar plastmasas uzlikas pielikšanu viņiem bija raibi gājis. Ak, par to samērā nelielo naudu (Ls 35) ir normāli, man šķiet...

Aizbraucu uz CSDD, rindas nebija lielas, pēc pusstundas auto tika piešķirta uzlīme. Protokolā ir pieci vieninieki, LOL. It kā par auto tēmu tas ir viss... vēl tik auksts motors kaut kā šausmīgi raustās, kad uzdod gāzi. Laikam sveces jānomaina... Kad uzsilst, tad ir OK.

Tad noliku auto ielas malā, aizgāju mājās, lasīju internetus, tad pagulēju no plkst. 18 līdz 22, tad lasīju internetus.

Tagad jūtos dezorientēts, noguris, bezjēdzīgs. Vēl arī sarijos visādus mēslus, tāpēc vēders arī nav mierīgs.

Garastāvoklis — panika un eksistenciālas šausmas.

P.S. Ak jā, vēl divas porcijas drēbju izmazgāju veļas mašīnā.

Šodien pamodos ap plkst. 14.00 ar īpatnēju sajūtu — "kā man šis viss ir apnicis, šis viss ir tik garlaicīgi". Nevis "es esmu slikts", bet "man ir garlaicīgi". Garlaicīgi izniekot manu laiku. Ļoti labi. Tieksme likvidēt garlaicību ir ļoti spēcīgs instinkts. Ko tikai cilvēki nedara, lai pārvarētu garlaicību — Everestos rāpjas, brauc ar močiem apkārt pasaulei, okeānos nirst.

Lielāko dienas daļu lasīju visādus interesantus, bet bezjēdzīgus un nevajadzīgus internetus. Endomondo joprojām tukšs, ne ar velo braucu, ne skrienu.

Aizgāju uz ex-darbavietu pēc algas nodokļa grāmatiņas un algas paziņojuma. Game over, tā sakot.

Rīt plkst. 9.00 man jāiziet no mājām, lai brauktu uz Slokas karjeru ar akvalangu nirt. Baigi agri, nezinu, kā to spēšu. Nu gan jau. Vismaz kaut kas interesants.

Un vispār šodien bija tāda pasūdīga man diena.

Atnācu uz darba vietu ļoti vēlu. Un tā arī neizdevās pieķerties darbiem... Tā vietā lasīju visādus interesantus un absolūti bezjēdzīgus internetus, salasījos tā, ka bez maz galva sprāgst pušu un vispār vairs nevar padomāt. Kaut es to darītu speciāli, ar nolūku — tad es to varētu izbeigt.

Jābēg, jābēg ko kājas nes. Uz kaut kurieni, kur darbā un brīvajā laikā nav internetu. Kaut kur, kur nav internetu, kur ir stabilitāte, kur nav jādomā, kur ir ritms un kur var nopelnīt mazliet vairāk, nekā noēd.

Nu kāpēc visam jābūt tik sarežģīti, nu kāpēc pašam sev visu tā jāsapiņķerē un jāsarežģī.

Šaubas un nelaimīgums, vārdu sakot.

10.10
Piecēlos. Lasīju internetus.
11.00
Uzliku vārīties putru. Ieliku mazgāties gultasveļu un drēbes. Klausos Radio Naba. Paēdu putru. Lasu internetus. Ieliku mazgāties otru drēbju porciju.
18.15
Sāku kārtot mantas. Salasījās maisiņš ar ārā metamo. Kādi 4 — 5 kg no dvēseles nost. Fōnā skan Radio Naba. Istabas grīda, palodze, galds plānā slānī klāti ar mantām, kurām vēl neredzu/nezinu vietu.
20.21
Eju uz Hesburger pēc ēdamā.
20.36
Ēdu. Interneti.
22.35
Sāku skriet.
24.05
Esmu atpkakaļ mājās. Nosēdos pie datōra... interneti.
01.20
[Droši vien] būšu gultā.

Tā es pakāsu pavadīju manu dienu. Laikam, ja nebūtu lasījis internetus, būtu padarījis vairāk. Būtu kļuvis labāks.

UPD. Gultā būšu plkst 01.50
UPD2. Tomēr 2.05 — gultā. Jo siltā duša bija tik jauka un atspirdzinoša.

Es eju pa Brīvības ielu, un man kabatā sviesta paciņa, rokās tualetes papīrs un sērkociņi, un ausīs skan “Röyksopp” — “So Easy”, un šodien esmu labi pastrādājis, un būs divas brīvas dienas, un kājās patīkams nogurums no rīta skrējiena, un jūtos mazliet eiforisks no agrās celšanās, un man gribas iemalkot kādu dzērienu šovakar, un seksu gribas, un es smaidu, un spīd saulīte, un tādos brīžos es esmu ļoti ļoti līdzsvarā un mierā ar manu esību un būšanu, un man ir tik labi :-)

Man ir beidzies sviests. Rīt no rīta man ikdienišķā auzu pārslu putra būs bez sviesta. Pieliešu klāt karoti nerafinētas rapšu eļļas. Būs dīvaina, bet tīri normāla piegarša.

UPD. Es tikai nesen uzzināju, kas ir Ešs Kečums. Cik gadi jau pagājuši, kopš Eša Kečuma megaportāls ir pazudis no LV internetiem. Žu svi žirāf.

Labās acs plakstiņš vēl joprojām kaut kāds ne tāds. Neraustās, bet it kā saspringts. Hm?

Tagad iedzeršu 1 alus bundžu (0,5 litri; orandža) un mēģināšu aiziet gulēt ap plkst. 21.30.

Bet vispār šodien atkal galva pilna ar muļķībām, sviestiem, nevajadzīgām informācijām.

Nesanāk nekādi būt vēsam, loģiskam, racionālam un mērķtiecīgam. [cerīgā balsī] Varbūt rīt?

Nu labi, nau jēgas gausties. Kaut kādā veidā jāpamanās izdabūt no visa doto lielumu kopuma izvilkt eksistencei nepieciešamo jauko dolbīšanos. Jo ir daudz kas labs.

Jāpaskatās uz sevi racionāli, kā uz pētījumu objektu.

* * *

Par to, ka dzīvei jēgas kā tādas nau, tas jau ir skaidrs. Dzīvite ir tāds absurds tripiņš no dzimšanas (ieņemšanas) līdz sapūšanai kapiņā.

Taču ir paveicies — cilvēka smadzenes ir uzbūvētas tādā veidā, ka daudzas darbības izraisa patīkamu jušanu, jauku sajūtu — siltums, ēšana, sesks, sekss pirmajā līmenī; tad vēl kaut kā sasniegšana un atzinība citu acīs attiecīgi nākošajos līmeņos.

Kā izdzīvot sociopātam? Sociopātam riebjas cilvēki. Taču iegūt labumus (ēdienu, mantas) no cilvēkiem gribas. Tad nu viens ceļš ir būt krutam (ķipa Dr. Hauss) specam, otrs ceļš ir iemācīties emulēt (imitēt, notēlot) parasta cilvēka uzvedību. Lai būtu kruts, vajag talantu, tas nau visiem dots. Vispār interesanta tēma, bet citreiz.

* * *

Principā, paskatoties uz sevi no saprāta augstumiem, analizējot mani ar racionālas loģikas palīdzību, ir viegli nodefinēt, ko man darīt. Iet laicīgi gulēt. Laicīgi piecelties. Pavingrot/paskriet. Brokastot. Tad — laiks kādām derīgām nodarbēm (šobrīd — dzīves vietas sakārtošana, datņu sakārtošana datorā, utt. utml). Tad — pusdienas. Pēc pusdienām mazliet izklaides un tad vakara darbīgais cēliens. Vēlāk — gulēt iešana.

Askēze un liekā atmešana, ritms un saprāts, prāta attīrīšana ir (varētu būt) mans glābiņš.

* * *

Es tikai nesaprotu, kāpēc tā nesanāk. Laikam neesmu racionāls un lōģisks. Tur tā neveiksme.

Из лагеря интернет-зависимых совершён массовый побег / Лента новостей / Хабрахабр. Tāpat noķēra viņus.