Īsumā par nebūtisko. Komatus lieku kā pagadās.

* * *

Nu jau nedēļu un dažas dienas. Veļos lejā pa nogāzi (ceļos bez modinātāja, gulēt eju velns zina cikos, katru dienu mazliet alus vai arī ne mazliet).

Sirdsapziņa, ilūzijas un aizspriedumi sēž maliņā un bailīgi skatās uz to visu ar lielām acīm. Pārcentušies mani graužot.

Kaut kad jau šī ripošana apstāsies.

* * *

Starp citu, pagājušogad ap šo laiku man bija ļoti līdzīgi. Būs jāsāk vēl ticēt, ka saulgrieži un pilnmēneši un mēness aptumsumi ietekmē prātu.

* * *

Vakar "atklājās plīvurs", pavisam mazliet, vēl par vienu cibas aspektu un sociālo tīklojumu. Inčīgi, nu! :-)

* * *

Spriežot pēc martcore aptaujas rezultātiem, cibas jāņu mega-animal-pārtijs izskatās būs visnotaļ cibiņisks, ņemot vērā, ka no tiem, kuri brauks uz Ķipiem, varētu būt, ka visi aptaujā vēl nav pieteikušies.

* * *

Es pats? Tak nezinu. Man sāk šķist, ka opcija vienkārši aizbraukt pasēdēt mierā un klusumā un vientulībā jūras malā vai mežā ir ļoti pat pieņemama. Uz Latgali nevelk... Bet varbūt? Vārdu sakot, izlēmīgs kā vienmēr, vēl nezinu.

* * *

Vakar bija visabsurdi dīvainākais kino apmeklējums — Kung Fu panda 2, kinoteātris Cinamon — manā mūžā. Nu tāds pat ne [bad] trips, bet kaut kā reibumā sēžot, graužot nez kādēļ nopirkto popkornu, un skatoties uz trīsdimensionāliem zvēriem, kuru rīcība ir mazākais dīvaina (dažiem vienkārši klaji sociopātiska), nu lūk, kaut kā jocīgi sametās prātam mazliet. LOL un haha.