Caur kārtošanu ar velo uz fizisku labsajūtu
Tātad, īsi un konspektīvi par šodienas pārējo daļu.

Tātad ap plkst. 16.30 konstatēju, ka ir baigā depresuha un viss ir slikti :-)

Sapratu, ka iet uz darbu būtu stulbi.

Ieliku veļas mašīnā drēbes, lai mazgājas.

Ķēros pie mantu kārtošanas. Rezultāts: izmesti divi pilni Rimi maisiņi ar papīriem (visādi veci pieraksti un izdrukas), čupiņa drēbju atdota "otrreizējai pārstrādei". Vārdu sakot, apmēram 10 — 15 kg drazas no manas dvēseles nost. Un kļuva vieglāk elpot :-)

Pēc vakariņpusdienām aizgāju uz Hesburger'i, fileja rudzu maizē un lielie kartupeļi frī. Tad kaut cik piekopu kārtošanas rezultātā radušos "Hirosimu" (c) yulungu.

Vēl jau liela daļa būs jāpāršķiro, un to, kas paliks pāri, jāizvieto kaut kādos jēdzīgos plauktos (kurus man stc. būs jāpieliek tad, jo plauktu ta nav) vai kaut kā tamlīdzīgi. Ideālā variantā man būs saraksts, kurā uzskaitītas visas mantas, un kur katra no tām stāv. Noriebies jau bardaks un neskaidrība līdz baltām pelītēm.

Pēc tam ap plkst. 21.25 devos pabraukāt ar velo, Endomondo rāda, ka 29 kilometri 1 stundā un 23 minūtēs, ar vidējo ātrumu 21 km/h. Sākumā gribēju pabraukāties tikai mazliet, bet laiks tik jauks un tik forši, ka nevarēju apstāties :-)

Tagad jūtos ļoti labi, garastāvoklis ir krietni uzlabojies, ap plkst. 23.45 būšu jau gultā :-)

— — —

Kārtojot papīrus, secināju, ka kaut kad agrā jaunībā, ap 18 gadiem, vai pat agrāk, es esmu šausmīgi, drausmīgi apmaldījies un prāts aizgājis neceļos, bet man neviens to nepateica, vai arī es neklausījos un nesapratu :-(

— — —

Kaut kad lasīju vienu tādu (laikam austrumu) gudrību, ka cilvēka mūžs ir sadalīts secīgos septiņu gadu ciklos. Katrā ciklā cilvēkam kaut kas jāpaveic un jāiemācās. Ja neizdara un neiemācās, tad nākas to ciklu atkārtot atkal. Man jau liekas, ka es esmu uz otru reizi palicis ceturtajā ciklā, kurš ir no 21 līdz 28 gadiem... Iepriekšējā reizē es to acīmredzot kaut kā nepareizi iesāku.