Celšanās, griesti, mušas
Piecēlos plkst. 12.45. Jūtos labi, esmu izgulējies un laimīgs! Pietika prāta izslēgt uz plkst. 7 uzlikto modinātāju; būtu piecēlies septiņos, būtu ego masāža, ka tomēr es to varu, bet tomēr visu dienu staigātu nelaimīgs un neizgulējies, un smadzenes nestrādātu (nu, vēl vairāk nestrādātu kā parasti).

* * *

Tā šobrīd izskatās, ka vienīgā izeja no pašiedomātās bezcerīgās strupceļa situācijas, kurā esmu nonācis, tomēr būs aizbraukt uz Depo, nopirkt balto krāsu, un pabeigt krāsot griestus arī tajās vietās "kur it kā var arī nekrāsot". Ieskrūvēt āķīšus un piekārt spuldzītes normālā veidā. Jo doma par nepabeigtību neļauj dzīvot. Tas nekas, ka fiziski jau nekas — tā pa lielam — nemainīsies. Mans stulbais prāts, kuru nemāku ieprogrammēt, nu LOL :-)

* * *

Nez, vai mušas iesūkt putekļusūcējā ir humāni? Ērti jau ir, bet vai ir humāni? Praktiski ētiska dilemma.