Ir tā, ka naktīs manī ieslēdzas tā sajūta, tas dziļums, ka es visu it kā saprotu un zinu.

Bet es esmu dienas cilvēks — produktīvs es esmu tikai tad, ja esmu izgulējies, piecēlies ap plkst. 7 — 8, un tā. Tāpēc nakts mani māna, sola, bet nepiepilda. Viss svarīgais manā dzīvē tomēr notiek dienā.

Nakts ir viltīga: tā mani piesaista; mēģina mani atturēt no gulēt iešanas un vienkārši plūst... ar ko tas beidzas: tas beidzas ar sabojātu nākamo dienu, neko vairāk.

Bet nenoliegšu — šim naksnīgajam reibumam ir savs šarms :-)

UPD. Un ja naktī skan tiek lieliska mūzika no Radio naba, kā tagad... ar šo jauko diktōra balsi... mhhhmmmm (labsajūtā murrāju).

Man jāiemācās sava nakts, melanhōliski pasīvā puse, padarīt produktīva, rezultatīva, Hammerschlag’iska! Jo tur kaut kas ir. Bet kas?

UPD2. Viņi stāsta, ka 4. jūnijā Nabaklabā būšot līdzīga mūzika...