Vispārējai dzīves kvalitātes (lasi: garastāvokļa) uzlabošanai esmu sev ieviesis Community rewatch pa vakariem. (Ja pieraksti mani neviļ, tad iepriekšējā piegājienā tiku līdz ceturtās sezonas sākumam, bet tas man neliedz sākt atkal no sākuma, reizēm tāpat daru ar iesāktām un nepabeigtām grāmatām.)

Vārdsakot, vakar skatījos kārtējo sēriju, tiku līdz kārtējam Troy & Abed segmentam (man vispār tie ļoti piedur), līdz vienā brīdī smējos tā, ka meita pārsteigti aizrādīja, ka neesot dzirdējusi mani tā smejamies. (Gan jau ir dzirdējusi, tikai acīmredzot sen tā nav bijis.)

Lūk, konkrētais fragments.

Vispār jāsāk pierakstīt kaut kādu rezumējumu par pēdējiem pāris gadiem, jāmēģina saprast, kā es esmu nonācis tur, kur esmu (un kurp doties tālāk).