Neko daudz nezinu par to Auroru, kuru jūs te pēdējā laikā apdziedat, bet šodien uzzināju, ka viens no viņiem ir man radinieks. Aiz kājas pievilkts gan ir, bet tomēr — likumīgs radinieks. Ačgārnā svarīguma secībā tam jāpiebilst, ka par to uzzināju, viesojoties pie cita, miesīga radinieka, kas nesen ieradies priecēt mūs visus šai saulē.

Viens no 100 iemesliem, kuru es tūlīt tikpat eleganti aiz kājas pievilkšu pārējam sarakstam par iemesliem, ka'pēc man patīk dzīvot šeit, tagad, kad esmu iegādājis auto un beidzot savedis to tehniskā kārtībā (publiska pateicība iziet manam tēvam par atbalstu), es šodien braucu mājup no Rīgas un domāju, forši, tagad varēšu laimīgs braukāt starp Rīgu/Latviju un Tartu. Vārdsakot, iemesls: man tak patīk braukt.

Drīz varētu meitai mācīt braukt pa kādām lauku pļavām, lai tak aug īsta tēvameita. Tas tā, vēl ir laiks, bet lai tik sāk. Tikmēr viņa rosina tēvā lepnumu, mācoties lasīt un rakstīt, skaitīt un rēķināt, un augot par bilingvālu cilvēku.

Atgriežoties pie otrā punkta un turpinot aiz matiem pievilkt lietas pēc saviem ieskatiem, ielēju sev glāzītē/krūzītē pārpalikumus no Halovīna pasākuma dzērieniem — biju ietrāpījies tematiskā pasākumā, igauņiem, kā zināms, ņabi sauc par viin, līdz ar to Haloviin pasākuma tēma tika modificēta uz (pipra)viin, un tad nu panesās. Starp citu, lūk, tematiska bilde ar jūsu padevīgo kalpu:


Oriģināli es biju pasākumā ieradies bez tās Dārta Veidera maskas, tik tādā kraukļa tērpā, bet nu pasākuma gaitā... Jā un, protams, ievērtējiet igauniski lielisko humoru uz tāfeles pasākuma namatēvumāšu dzīvoklī — kur nu vēl igauniskāk pajokot par krievu valodu?

Vai man ir vēl kas sakāms? Domāju, ka ir. Ielejiet sev, izejiet varbūt uzpīpēt, pēc starpbrīža sekos turpinājums.