Vakar braucām ar vilcienu mājās, un Valmierā iekāpa vācu velotūristu ģimene ar meitu apmēram manas meitas vecumā un dēlu, kurš vēl rāpošanas vecumā. Kā jau ar bērniem tas nereti gadās, pēc neilga brīža viņas jau sēdēja blakus un skatījās multenes, spēlēja spēles un zīmēja, lai gan viena otras valodu nesaprata — es pa brīdim šo to patulkoju, cik nu sapratu*. Pēc kāda laika pārsēdāmies otrā vilcienā visi kopā (man meita vēl īpaši lūdza iet sēdēt pie viņiem), otras meitenes mamma mūs uzcienāja ar cepumiem, nu, zin', tiem cepumiem, kas pa divi salīmēti kopā ar šokolādi. Vēlāk mana meita gribēja vēl vienu cepumu, bet man nebija ne jausmas, kā cepums būtu vācu valodā, toties ieteicu meitai uzzīmēt cepumu un tad aiziet pie viņiem parādīt. Lūk, zemāk ilustrācijai pat divi varianti**. Diemžēl pašu interakciju neredzēju, bet laikam nostrādāja, jo cepumus pēc tam tā meitene atnesa! :)





* bet sapratu arī, ka man šobrīd šausmīgi grūti pārslēgties uz tulkošanu virzienā uz vācu valodu, nāk ārā tikai igauņu valoda, un tā nav pirmā reize, turklāt tā ir bijis arī tad, kad esmu mēģinājis runāt franču valodā
** viņas tur viena otru papildināja, un vienā no variantiem cepums ir pārtapis par nosacītu cilvēku, un es pat īsti nezinu, kura cepuma ilustrācija kalpoja komunikācijai