Tāds kopumā stabils gads. Pirmais pilnais gads Igaunijā, turklāt — varbūt tas izklausīsies paradoksāli, šis ir bijis pirmais gads pa ilgiem ilgiem gadiem, kad es neesmu mētājies apkārt pa pasauli, resp. neesmu mainījis dzīvesvietu. Tiešām, pārskaitīju visas savas dzīvesvietas pēdējo 10 gadu laikā, līdz šim 2012. gadam katru gadu esmu mainījis dzīvesvietu, bet pirms tam, gadsimta sākumā, dzīvoju kojās, kas vispār "neskaitās". Bet nu viss ir relatīvs, tāpat mētājos apkārt, tikai ar citu vērienu un šogad — piesiets vienām mājām.

Tāds stabilitātes gads, lai gan joprojām nejūtos nostabilizējis savu dzīvi. Darbavieta un darba apstākļi arī nav pārlieku mainījušies, lai gan vairākas reizes ir bijusi sajūta, ka šitā nevar turpināt.

Tai pašā starpā, kā līdz šim, esmu lēcis uz ecešām, brienot pret straumi, ar [manuprāt] ģeniālām idejām sakūdot "pūli" uz ģeniāliem darbiem, lai pēdējā brīdī nonāktu konfliktā ar "visu" pasauli. (Šis varētu būt kategorijā gada nedarbs, kas nebija, igauņu koris latviešu kāzās.)

Esmu darījis trakas lietas, piem., minies ar velo uz Igaunijas ziemeļiem, vienā dienā nobraucot ap 160-170 km; šī gada laikā vairākas reizes ir bijis tā, ka esmu ballējies tā, it kā nebūtu rītdienas (un tas nemaz nebija bēdīgi slavenā pasaules gala sakarā). Un es varētu teikt, ka es nezinu, vai tas ir labi vai slikti, bet man ir aizdomas, ka es pamazām sāku izbaudīt dzīvi.

Esmu arī saticis lieliskus cilvēkus, aizvien biežāk pats izvēloties cilvēkus, ar kuriem es vēlos pavadīt laiku. Pēdējos gados tas man kļūst aizvien svarīgāks princips (pēc iespējas — pavadīt laiku ar tiem cilvēkiem, ar kuriem es vēlos būt tai brīdī kopā). Tas gan neizslēdz manis paša kļūdas šajā komunikācijas aspektā.

Esmu darījis labus darbus un gāzis podus, glābis cilvēku(s?) un iekūlies jaunos parādos.

Esmu iesaistījies sabiedriskā organizācijā (turklāt piedalījies tās dibināšanā).

Atmetu smēķēšanu, kārtējo reizi. :) Par vienu netikumu mazāk.

Gada grāmata: Luisa Mamforda "The City in History", lai gan joprojām neesmu pabeidzis to lasīt. Lasu lēnām un ar baudu — ja pārāk daudz izlasu, tad sasmeļos pārāk daudz iedvesmas.

Gada filma: hmm, ļoti maz filmu esmu šogad noskatījies — pretēji iepriekšējo gadu praksei, kad cītīgi un daudz izvēlējos (un arī skatījos) filmas, šogad aizvien biežāk (turklāt aizvien retāk) skatījos filmas pēc TV principa, proti skatījos to, kas patrāpījās, nereti skatījos to, kas nejauši atradās jūtūbē pilnā garumā, un pēc tādiem principiem jau grūti tikt pie šedevriem. Turklāt biežāk mēdzu atkārtoti skatīties vecas un sen redzētas filmas. Gada filma: Midnight in Paris.

Gada mūzikas atklājums: dāņu Trentemøller.

Gada seriāls: Lost. Godpilnās pārējās top 3 vietas aizpilda The Big Bang Theory un Raising Hope.

Jāteic, ka gada tālākais ceļojums un gada foršākais ceļojums ne tuvu nebija viens un tas pats. Gada ceļojums: pārgājiens pa mežu. Bet nu forši, ka neeksistējošais ceļošanas plāns šim gadam tapa pārpildīts.

Par gada fotogrāfiju man vēl jāpadomā. Man domāt, man šajā sakarā nepieciešama apņemšanās nākamajā gadā iegādāties sakarīgu kameru (vai vismaz nomainīt telefonu pret labu kameru ar zvanīšanas funkciju), citādi gada foto izlase sanāk diezgan bēdīga, ar dažiem graudiem pelavās.

Priekā, un paldies jums, dārgie cibiņi, par kompānijas sastādīšanu šajā gadā! ;)

Labots 5 dienas vēlāk, skatoties F1 2012. gada sezonas apskatu: patiesībā gada seriāls pilnīgi noteikti, bez šaubām vai pārdomām, bija Formula 1. Tik aizraujošu sporta sezonu es nebiju savā mūžā piedzīvojis (un līdzdzīvojis). To tad uzreiz varu pievienot arī kategorijā gada sporta notikums.