Šodien vietējā migrācijas dienestā lūdzos, lai netaisa meitai ID karti ar ž burtu, taisīju žēlu seju, vilku no maka ārā pārtikas veikala atlaižu karti, kur ž vietā uzdrukāts Þ, stāstīju par EMT rēķiniem, kur ž vietā ir ¾, un citām problēmām, kas no tā rodas vairāk kā saprašanas (ar bankām un komunikāciju uzņēmumiem man izdevās tikt kaut kādā galā, vismaz tieku pie viņējiem interneta resursiem, bet man ir aizdomas, ka tā dēļ ir arī šādas tādas problēmas, autentificējoties ar e-parakstu dažās citās vietnēs, bet tas ir tikai nepierādīts minējums), daudz netrūka, ka būtu izspiedis arī kādu krokodila asaru. Nu bet zb jau, godavārds. Tikai tāpēc, ka viņiem alfabētā teorētiski arī ir ž burts, viņiem redz likums prasa ž burtu atstāt, bet pārējos mana (un meitas) vārda uzvārda latviskos ķeburus viņi vēsā mierā ignorē. Nepavilkās uz manu lūgšanos, bet nu jūtu, ka brīvā brīdī, vai vismaz tad, kad būšu pensijā, sākšu rakstīt dusmīgas vēstules un niknus iesniegumus un skarbus feļetonus.

Pilnā mērā saprotu visus, kas Latvijā ir tiesājušies un cēluši traci par vārda atveidošanas padarīšanām. Tas ir mans vārds, kāpēc es nevaru izvēlēties, kā to atveidot?! Es pat neuzstāju, lai atstāj visus dzimtās mēles ķeburus.

Dusmīgs paļiku.