Jau kādu laiku domāju, vai vēlēšanās braukt balsot uz Valku (pusotras stundas brauciens ar vilcienu, 3,2 ēriki vienā virzienā vienam lielam cilvēkam) vai lepni kā ārzemniekam aizbraukt pazīmēties vēstniecībā Tallinā (div-ar-pus stundas ar autobusu, 10 ēriki).

Igauņi, protams, līdzjūtīgi pasmīkņāja, ka mēs neesam ieviesuši elektronisko balsošanu.

Rīt iešu pakaļ savai Igaunijas ID kartei. Šodien atnāca man e-pasts, no kura es sākumā neko nesapratu, tikai satraucos par tajā minētajiem atslēgas vārdiem "politsei", "Prefektuuri" un citiem briesmīgiem vārdiem, bet nu mans satraukums, protams, tik tāds uzspēlēts, tas ir vienkārši paziņojums, ka tā iestāde ir iespiedusi manu ID karti, lai tik es ejot tai pakaļ.

Tad vēl pirms dažām dienām dabūju vietējo bankas karti. Ņemot vērā, ka vēl dažas dienas pirms tam man jaunu bankas karti izsniedza arī tās pašas bankas Latvijas māsasuzņēmumā, un abām ir identisks dizains un derīguma termiņš, tad es tagad esmu nonācis šaurā bezizejā. Labi, ka mans vārds uz tām kartēm ir rakstīts atšķirīgi — mazliet ironiski gan, ka iepriekš minētais ž burts ir uzdrukāts uz Igaunijā izsniegtās bankas kartes, bet Latvijā izdotā bankas karte ir vispār bez mīkstinājuma zīmēm. Ja vēl par atšķirībām, tad bankas kartes aizmugurē ir vieglāk pamanāmas atšķirības, tur teksti attiecīgi latviešu vai igauņu valodā par to, kam īsti pieder tā karte un ko ar to darīt, kad ir pazaudēta un tā.