Krāmēju grāmatas priekšā stacionārā kompja monitoram un iekšā iBook.lv (izrādās, lielākā daļa tur jau ir priekšā) — pa brīvajiem ekrāna laukumiem un pa brīvākiem brīžiem vēroju frendlisti, bet pamazām aizvien grūtāk salasīt tekstu. Ne tāpēc, ka būtu (baigi) dzēris, bet grāmatu kaudze aizsedz digitālos burtiņus.

Upd. mirkli vēlāk.
O, atradu 1971. gada literatūras grāmatu vakara un neklātienes skolu V-VII klasei. Priekšvārdā:

JAUNIEŠI!
Gandrīz visi no jums mīl grāmatas (pzrk'a piezīme: eh!), ar aizrautību lasa daiļliteratūru. Taču jāatceras: "Lasīt — tas nenozīmē vēl neko; ko lasīt un kā saprast lasīto — lūk, tas ir galvenais!" /zemsvītras piezīmē: citēti izcilā krievu pedagoga K. Ušinska vārdi./