Saprotu un savā ziņā piekrītu (kaut ko tamlīdzīgu arī biju domājis ar šo ierakstu), bet, ja es tādus "elektroniskus pantiņus" ignorēju un neapzināti tikai piefiksēju prātā, kas ir sūtītājs, tad tāds Like to visu vienkāršo — nav jāsūta pantiņš, ko, iespējams, nemaz nelasīs, vari tikai pieskaitīties pie sveicējiem. Protams, reālas, cilvēcīgas un klātienes attiecības tas nekādi nevar aizstāt; un, pat ja aizstāj, tad ne par ko labu tas neliecina.

Bet kaut kā tā globalizētā pasaule ar daudziem kontaktiem dažādās pasaules malās ir jāsatur rāmjos, pie visiem [draugiem, radiem, paziņām] neaizbrauksi, visiem nepiezvanīsi, visi arī neaicinās uz savām kāzām.

Ja nebūtu vēls, šo diskusiju vēl varētu piesaistīt svētdienas diskusijai par radu tuvumu/tuvību.