viena LU pasniedzēja filologu doktorante, stāstīja, ka daļa valodu ir analītiskas un tām raksturīgi nonivelēt savas parādības, bet latv. val. kā sintētiska.

nezinu, kāda vienprātība par to ir Sargātāju vidū, bet dzirdēts par šādiem ~elementiem:
darbības vārdi, kas ietver vienlaikus daudzas kategorijas - norāda darītāja personu (1., 2., 3.,), vsk./dsk., kārtu, laiku, atšķirībā no citām valodām, kur to mēdz izteikt daudz garāk. vai mazliet garāk kā: "es ies", "tu ies", "jūs ies", "mēs ies".

vēl laikam lolojamas esot t.s. ~ģenitīveņu formas, latv. valodā iespiežoties, piem., krievu un angļu valodai raksturīgais prievārdu lietojums.

vēl mēdz šķendēties par vīr.dz. izskaņas "-us" izskaušanu: vairs neesot krogus, bet krogs, nav cirkus, bet cirks, kas liek gaidīt arī tādus jaunumus kā meds, leds,