nekādi nevaru izdomāt...
ai, nafig es te savas fizioloģiskās vajadzības izklāstu, vienkārši pieņemu lēmumu un zvanu picai, lai pica brauc pie manis - neiešu nekur un arī daudz nefilosofēšu par tādiem sīkumiem, kur ēst un ko ēst, nu i nafig
stundu vēlāk: kad es vienreiz mācīšos no kļūdām un neēdīšu picu ar vistas gaļu. Šī bija bišku pozitīvāka par tās citas kompānijas attiecīgo picu, bet šā vai tā vēmīgi... (ai, srry, es laikam tomēr atkal esmu izklāstījis savu fizioloģisko sajūtu) Un tagad atkal velk uz miegu, tas jau ir pavisam dīvaini