Starp citu, man iet labi.

Zināms gan, ka nekas tā nepriecē latvieša sirdi kā ziņa, ka citiem neiet, tāpēc uzreiz jau varu iedomāties un gara acīm vērot, kā es sēžu pie tukšas e-pasta kastes, jo neviens nebūs izlasījis tālāk par pirmo teikumu, kur nu vēl iekomentējis - kāds būs aizmidzis pie piektā vārda, kāds būs rupji nolamājies, kāds dusmās sadauzīs monitoru, kāds (kurš būs izdrukājis frendlisti, lai lasītu, trolejbusā uz darbu braucot) sašutumā saplēsīs papīru mazos konfeti, kāds būs piezvanījis inbox.lv administrācijai, lai pasūdzētos par tādu nekaunību, kāds rakstīs vēstuli cilvēktiesību aizsardzības birojam, kāds nopirks dobermaņa kucēnu, lai kaltu atriebības plānu, kāds nerunās ar mani 8½ nedēļas, kāds atlaidīs mani no darba, kāds vienkārši pukosies un stāstīs pagalma tantēm par pzrk'a uzdrošināšanos, kāds zīmēs niknus un plašus graffiti, kāds neaicinās mani pusdienlaika pusdienās, kāds kļūs lepns un neņems manis piedāvātās cigaretes, kāds sadedzinās visas manis rakstītās mīlestības vēstules, bet es par to nemaz neuztraukšos. Jo man iet labi.