Mums darbā jau otro dienu pēc kārtas aiz loga non-stopā auro kāda auto signalizācija. Nu tā - nepārtraukti, šī vārda labākajā nozīmē. Tā kā golfiņš stāv žoga otrā pusē, nav neviena kolēģa, uz kuru novelt vainu. Tomēr daudzi izmanto iespēju un apjautājas, vai tas nav mans auto, kas tur gaudo, un tad es izmantoju iespēju un stāstu, ka pirmdien vedīšu savu auto uz servisu, lai maina visu signalizācijas sistēmu.
Atgriežoties pie dienas notikuma, ir labi saskatāms, ka golfiņam aizmugurējie labās puses lukturi nemirgo, un šie lukturi (vispār gan akumulators, bet tas nekas) ir kļuvuši par korporatīvo sarunu centrālo tematu - tiek lēsts, ka, dažiem lukturiem nemirgojot, mazliet ietaupās akumulatora enerģija. Un citreiz atkal tiek lēsts un lielas cerības tiek liktas uz to, cik ilgi varētu izturēt akumulators.
Attīstot šo tēmu, kārtējā kafijas pauzē kārtējais kolēģis stāsta, ka kopā ar citu kolēģi esot ģenerējuši ideju - ja reiz tā signalizācija gaudo, tad vajag nodrošināt arī iemeslu un iemest salonā ķieģeli. Tas nekas, ka secība nestandarta. Toties tiktu atrisināta problēma "ir sekas, bet nav cēlonis".
Bet ar to stāsts vēl nebeidzas. Pavasara un siltā laika dēļ telpās ir silti un nav ko elpot, jo par godu signalizācijas gaudošanai logi tiek turēti aizvērti. Tā kā logi ir aizvērti, daži logam tuvāk sēdošie kolēģi dzird gaudošanu, bet daži tālāk sēdošie nedzird. Un tad tiek spriests, vai tie, kuri sēž tālāk, ir apveltīti ar selektīvo dzirdi vai arī vienkārši ir kurli (nu, labi, labi, es atkal pārspīlēju). Tad atkal diskusija pagriežas par tēmu, vai ātrās palīdzības sirēna nupat pārklājās ar signalizācijas gaudošanu, vai arī golfiņš pieklusis, lai atvilktu elpu. Vēlāk tiek atkal spriests, ka iepriekšminētais svaiga gaisa trūkums kļūst nomācošs. Daži sāk rēķināt, ka kolēģi ir neproporcionāli izvietojušies un līdz ar to dažiem ir vairāk gaisa un dažiem ir mazāk, ar noslieci "vairāk" tieši gaudošanas pusē. Bet gaudošanas pusē neviens taču labprātīgi nenāks.
Visbeidzot viens kolēģis nāca klajā ar cēlu paziņojumu, ka viņš varētu uzupurēties un doties mājās, lai citiem paliek vairāk gaisa.
Sarežģīts stāsts un sarežģīta dzīve mums.