Vakar -
rasbainieka rīkotais sālsburgera pasākums, kur 99% viesu bija cibiņi, līdz ar to bezinterneta apstākļos frendliste pati nāca ciemos pie rasbainieka un mandras, bet frendfrendliste sēdēja virtuvē.Vakara programmu sākām ar intelektuālu pasēdēšanu, lasot grāmatas un cenšoties atrunāt namamāti no disfunkcionālās mūzikas iekārtas nomaiņas. Pamazām ierodoties citiem viesiem, neizbēgami sākās izklaides ar iepazīšanos, atpazīšanu un cibas niku minēšanu, neuzminēšanu un pačukstēšanu. Hehe.
Ja tā patin filmu, krietnu daļu laika aizņēma cibas klačas (es tagad zinu visu!) un pasaules dominēšanas plānu kalšana (baidieties!). Ap 21:38 devāmies iekarot veikalu, kur es izgāzos ar bankas kartes PIN koda aizmiršanu (juhū!) - šī iemesla dēļ es šodien veicu revīziju visos savos PIN kodu lapeļu krājumos, atgādināju sev, ka būtu vērts beidzot aiziet līdz bankai pēc atjaunotās kredītkartes. Ak jā, nelielajā veikalā mums izdevās radīt nepiespiestu atmosfēru, pie kases ilgi jo ilgi izvēloties degvīnus un vīnus, vienlaikus uzturot jautru noskaņu jauniešos, kuri trinās aiz mums.
Tālākie un tuvākie notikumi manā atmiņā ir zaudējuši savu konkrētību, secību un hronoloģiskumu.
Neizbēgams tusiņš virtuvē, sadalīšanās minētajā frendlistē un frendfrendlistē, mūzika, tusiņš pagalmā, aizmigšana uz improvizētā dīvāna, pamošanās notikumu epicentrā, kur atslēgas vārdi ir asinis, martcore, pirksts, slimnīca, taksis, ātrie, auto. Tad atkal aizmigšana un pamošanās, tūlīt pēc kuras es uzsāku aktīvu diskusiju par tēmu, cik varētu būt pulkstenis un kur visi pazuduši. Tas tomēr netraucēja ar jaunu sparu mesties kolektīvajā dejā, kas šodien šur tur freidlistē atreferēta kā šamaņu deja ar tualetes papīru. Tam seko atslābums, aizmigušo apsegšana, neaizmigušo cīņa par mazskaitlīgajām gultasvietām, pēdējo cigarešu brālīga sadalīšana. Tam seko pamošanās, kad ārā ir gaišs, pie durvīm kāds klopt un nelaiž iekšā - pēc brīža skatam paveras vairāku koka krēslu ierašanās, kam seko mājupbrauciens. The End.
Šovakar ir plāns iet gulēt agrāk, tb tagad!